Zemkopības ministrija ir precizējusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Suņu un kaķu reģistrācijas un identifikācijas kārtība”.
Zemkopības ministrija ir precizējusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Suņu un kaķu reģistrācijas un identifikācijas kārtība”. Ņemot vērā sabiedriskās aptaujas laikā saņemtajās vēstulēs, epastā un telefona sarunās izteiktos priekšlikumus, normatīvajā aktā veikti vairāki grozījumi.
“Izstrādājot tik lielai sabiedrības daļai svarīgu dokumentu, ir ļoti būtiski uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu. Paldies visiem, kas atrada laiku, iedziļinājās šajā procesā un izteica savas domas, tādējādi piedaloties noteikumu optimāla varianta izstrādē,” komentējot noteikumu projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātus, uzver valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Dokumenta sākotnējā variantā bija norādīta prasība dzīvnieku reģistrēt pilnvarotam veterinārārstam. Lai nodrošinātu iedzīvotāju datu aizsardzību un suņu reģistrāciju vietās, kur nav veterināro klīniku, tagad noteikumu projektā ir noteikts, ka reģistrāciju veiks pats dzīvnieka īpašnieks, nosūtot reģistrācijas veidlapu valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” pa pastu vai iesniedzot personīgi. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks dzīvnieku var arī reģistrēt jebkurā valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” reģionālajā nodaļā.
Noteikumu projekts ir papildināts ar iespējām reģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā visu sugu mājas (istabas) dzīvniekus.
Noteikumu projektā arī saglabāta prasība reģistrēt visus Latvijā mītošos suņus. Taču ir izmainītas prasības pārējo mājas (istabas) dzīvnieku, arī kaķu, reģistrēšanai. Ir saglabāts princips, ka šo dzīvnieku reģistrācija ir brīvprātīga. Taču šos mājas (istabas) dzīvniekus var reģistrēt tikai pēc tam, kad tie ir identificēti.
Dzīvnieka identifikācija ir identifikācijas numura, kas iekļauts mikročipā vai tetovējumā, izvietošana uz dzīvnieka. Dzīvnieku identifikāciju veic pilnvarots veterinārārsts, dzīvniekam implantējot mikročipu, kurš satur unikālu, dzīves laikā nemaināmu identitātes numuru. Pēc šī numura, kas darbojas līdzīgi kā svītru kods precei, dzīvnieks ir atrodams un identificējams jebkurā pasaules malā.
Savukārt reģistrācija ir dzīvnieka datu iekļaušana valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” valsts vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datu bāzē, kur dzīvniekam piešķir reģistrācijas numuru.
Pēc iedzīvotāju lūguma no noteikumu projekta ir svītrota prasība identificēt visus kucēnus, kas dzimuši pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ir saglabāta prasība identificēt visus kucēnus, kas dzimuši pēc šo noteikumu stāšanās spēkā valsts nozīmes pilsētās.
Iedzīvotāji uzskata, ka informācija par dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu ir reģistrējama datu bāzē. Līdz šim šīs ziņas glabājās pie veterinārārsta un dzīvnieka īpašnieka. Turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests vienu reizi mēnesī nosūtīs ziņas valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” par vakcinētajiem pret trakumsērgu suņiem, kas tad arī tiks reģistrētas datu bāzē.
Suņu īpašniekiem, kuri jau paspējuši samaksāt (par 2005.gadu) vietējo pašvaldību noteikto nodevu par suņu un kaķu turēšanu, kuras sastāvā arī bija iekļauta minēto dzīvnieku reģistrācija vietējā suņu un kaķu datu bāzē, noteikumu projektā noteikts, ka viņi reģistrāciju var veikt līdz 2006.gada 1.janvārim.
Ņemta vērā iedzīvotāju prasība – dzīvniekus no mājas (istabas) dzīvnieku reģistra izslēgt pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas. Iepriekš bija paredzēts, ka dzīvnieks no reģistra izslēdzams pēc 17 gadu vecuma sasniegšanas.
Mājas (istabas) dzīvnieka pirmreizējā reģistrācija dzīvnieka īpašniekam izmaksās 2,15 latus (summā iekļauti pasta izdevumi par reģistrācijas komplekta saņemšanu). Savukārt sunim, kurš atzīts par bīstamu, ir jāpiešķir papildu reģistrācijas žetons – atšķirības zīme bīstama suņa apzīmēšanai, par to suņa saimniekam jāmaksā pārreģistrācijas nodoklis – 5,42 lati. Pārtikas un veterinārais dienests paredzējis izdot bezmaksas bukletus, kuros būs atspoguļota plaša informācija par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanas un identificēšanas kārtību.
