Alūksniete Mārīte Viļuša tāpat kā citus rītus steidzās uz darba Alūksnes pansionātā, kur strādā par frizieri, lai vēl pirms brokastīm paspētu vīriem nodzīt bārdas.
Alūksniete Mārīte Viļuša tāpat kā citus rītus steidzās uz darba Alūksnes pansionātā, kur strādā par frizieri, lai vēl pirms brokastīm paspētu vīriem nodzīt bārdas. Tobrīd viņai ne prātā nenāca, ka mājās aizies ar mazu, melnu kaķu meitenīti, kuru kāds bija pametis pagalmā.
Mazo radībiņu bija atradušas virtuves darbinieces un ienesušas siltumā. Zinādamas, ka Mārīte tīko pēc kaķa, tās mazo atradeni piedāvāja viņai. “Man ļoti patīk dzīvnieki, sevišķi kaķi. Ar runcīšiem neveicās, tie vienmēr aizklīda projām vai notika kāda nelaime. Priekšgājējs bija gluži balts, tāpēc man gribējās melnu kaķenīti. Cilvēki ir kļuvuši ļoti ļauni, un priecājos, ka varu palīdzēt nelaimīgam kaķēnam. Kaķu meitenīti nosaucu par Murku, jo viņa ļoti skaisti murrā. Murkai ir sagādāts viss nepieciešamais, kas kaķēnam ir vajadzīgs. Naktis viņa parasti pavada pie manis un maļ savas dzirnaviņas. Man aizmirstas dienas rūpes, un es iemiegu saldā miegā,” priecīgi stāsta Mārīte.
