Nesen nejauši dzirdēju kādas sievietes stāstu paziņai par uzticīgu un skaistu kaķēnu, kurš pazudis, stāstītājai un viņas bērniem skaidri apzinoties, ka tā notiks.
Nesen nejauši dzirdēju kādas sievietes stāstu paziņai par uzticīgu un skaistu kaķēnu, kurš pazudis, stāstītājai un viņas bērniem skaidri apzinoties, ka tā notiks.
Agri no rīta sieva ar bērniem devusies uz autobusa pieturu, lai nokļūtu darbā, bet bērni — skolā. Lauku māju saimniece bija aizkavējusies. Kā par nelaimi, naktī sasnidzis sniegs un pārklājis ledu uz ceļiem. Nevarēja zināt, kurā brīdī negaidīti paslīdēs kājas. Lai pagūtu uz autobusu, vajadzēja steigties, bet mazie pavisam lēni brida pa nenotīrīto ceļu. Kājas slīdēja, bet sniegs traucēja likt platāku soli. Mudinājumi iet ātrāk nelīdzēja. Mazākais skolnieks jau bija pāris reižu nokritis. Pēkšņi gājēji aiz muguras izdzirdēja vārgu ņaudēšanu. Māte atskatījās, bet novembra tumsā neko nemanīja. Nospriedusi, ka būs tikai izlicies, viņa ar bērniem turpināja ceļu. Pēc brīža ņaudieni atkārtojās. Tie bija stiprāki un žēlāki. Nu tos dzirdēja arī bērni. Gājēji ieraudzīja mazo kaķēnu Miku, kurš nemanīts bija izkļuvis laukā no virtuves un uzticīgi sekojis saimniekiem. Sieva ar mazajiem jau bija aizbriduši pietiekami tālu, lai saprastu, ka pūkainītis viens neatradīs mājupceļu. Vajadzēja mirklī izšķirties, ko darīt. Atstāt kaķēnu un paļauties uz cerību, ka tam laimēsies un mazulis tomēr atgriezīsies mājās, vai arī paņemt to rokās un doties atpakaļ. Tad uz autobusu ģimene vairs nepagūs. No rīta tas bija vienīgais, kas kursēja.
Sieviete sapratusi, ka, izglābjot kaķēnu no suņu vai lapsu zobiem vai vienkārši no nosalšanas, viņa todien nevarētu ierasties darbā. Viņai neesot arī tālruņa, lai laikus par to brīdinātu darba devēju. Uzņēmuma īpašnieks, pie kura viņa strādājot, esot stingrs, neiecietīgs, turklāt pēdējā laikā kolektīvā virmojot baumas par štatu samazināšanu. Viņa ģimenei vienīgā pelnot iztikai. Kurš sapratīšot, ka kavējusi darbdienu kaķēna dēļ? Tādēļ pieņēmusi lēmumu turpināt ceļu. Bērnu iebilde, ka Mikus pazudīs, viņu sakaitinājusi. Sieviete atcirtusi, ka pats vainīgs. Vakarā, tuvojoties sētai, trijotne pārlaidusi acis apkārtnei, taču kaķēna nebija. Tas nepārnācis arī nākamajās dienās. Mikus bija pazudis. Skaidrs, ka mazais dzīvnieciņš gājis bojā. Notikumā bija iesaistīti arī bērni, kuriem skolā droši vien māca cilvēcību, mīlestību pret dzīvniekiem. To mazajiem mācījusi arī māte, jo lauku sētā, kur jātur suns, kaķi, kūtī mīt mājlopi, citādi nemaz nevar.
Šoreiz bija jāizšķiras starp audzināšanu, morāli un īstenību. Apzinoties, ka bērniem trūks maizes un skolas naudas, ja zudīs darbs, mātē uzvarēja šaubas, ko no viņas rīcības zaudēs bērnu dvēseles. Kaķēns nenosoda. Kaķēns liek domāt.
Aivars Zilbers
