Alūksnieši Dārza ielā 27 nonākuši situācijā, kad 18 dzīvokļu mājā 17 dzīvokļu iemītnieki nevar sadzīvot ar viena dzīvokļa iemītniekiem Kristīni Lauri un Vladimiru Kustovu. Savstarpējās nesaskaņas novedušas tiktāl, ka iedzīvotāji apsver domu vērsties pēc palīdzības tiesā.
Dārza ielas 27. mājas pagrabstāvā ir privātpersonai piederoša kādreizējās kurtuves telpa ar apkures katliem un telpa, caur ko vijas ūdensvads. V.Kustovs no privātpersonas pērn tās pārpirka un iedzīvotājiem bija jāsāk maksāt nomas maksa – 90,52 lati mēnesī, jo kurtuves telpā atrodas arī mājas siltummezgls, bet otrā – mājas kopējais ūdens skaitītājs. Nomas maksu iekasēja caur SIA “Alūksnes nami”. Mājas iedzīvotāji uzskata, ka pārpirkšana nav notikusi godīgi, ar V.Kustovu viņiem ir arī citas nesaskaņas.
Izliek zīmi “Privātīpašums”
Mājas vecākā Valda Silicka stāsta, ka konflikts sākās pirms diviem gadiem, kad no SIA “Rūpe” un AS “Simone” saņemta informācija par izmaiņām likumdošanā. Tās paredzēja, ka ierastajā kārtībā māju paši iedzīvotāji vairs nedrīkst apsaimniekot – jāveido biedrība vai jāatrod apsaimniekotājs. Iedzīvotāji izvēlējās otro iespēju, un kopš 2011.gada 1.jūlija Dārza ielas 27. māju apsaimnieko SIA “Alūksnes nami”. “Pirms tam vairākas reizes organizējām iedzīvotāju sapulces, bet mājas iedzīvotāja K.Laure ar V.Kustovu tās dezorganizēja un pie risinājuma nenonācām. Pērn rudenī uzzinājām, ka V.Kustovs nopircis mūsu mājas kurtuvi un nelielo saimniecības telpu. Arī mēs, iedzīvotāji, to labprāt būtunopirkuši, bet mums to nepiedāvāja un uz mūsu aicinātajām sapulcēm iepriekšējā saimniece nenāca. V.Kustovs uzlauza durvis un uzlika uz tām zīmīti “Privātīpašums”,” stāsta V.Silicka. Viņa norāda, ka pie mājas siltummezgla iedzīvotāji vairs netika laisti. “Vēlāk izrādījās, ka durvis viņš uzlauzis nevis savā īpašumā, bet iedzīvotāju kopīpašumā. Pētot dokumentāciju, secinājām, ka viņam nav pat pieejas savai katlumājai, jo durvis ved caur koplietošanas telpām,” stāsta V.Silicka. Viņa uzsver, ka šobrīd V.Kustovs ar mājas iedzīvotājiem nerunā. “Viņš nepiedalās mājas kopējos uzturēšanas darbos, nemaksā par koplietošanas telpām,” uzsver V.Silicka.
Jāmaksā noma
Tā kā iedzīvotājiem nebija piekļuves siltummezglam, bet apkures sezona bija jāsāk, pērn rudenī SIA “Alūksnes nami” ar V.Kustovu noslēdza līgumu. Tas paredz, ka drīkst ieiet telpā un nolasīt siltuma skaitītāja rādījumus, kā arī nomas maksu par to – 90,52 latus mēnesī. Kurtuves daļas platība ir 69,1 kvadrātmetrs. V.Silicka apgalvo, ka šāda līguma noslēgšanu SIA “Alūksnes nami” nesaskaņoja ar pārējiem mājas iedzīvotājiem. “Kā mājas vecākā vairākkārt mutiski iebildu līguma slēgšanai, bet to neņēma vērā. “Alūksnes namiem” ar mums tas bija jāsaskaņo, nevis jārīkojas vienpersoniski,” saka V.Silicka. Mājas iedzīvotāja Daiga Poltiņikova uzskata – ja V.Kustovs neprot rēķināties ar daudzdzīvokļu mājas kaimiņiem, tad jāceļ privātmāja.
Pārcels siltummezglu
Mājas aktīvs ir ticies arī ar apsaimniekotāju. SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Mihails Kosinovs kā izeju no radušās situācijas saskata siltummezgla pārcelšanu uz mājas koplietošanas telpu. “Uz to iedzīvotājus rosināju jau oktobrī, bet viņi nepiekrita, jo domāja sniegt prasību tiesā, atsavināt katlumāju. Privātīpašums ir jārespektē – pat ja tas traucē pārējiem. Tagad, pavasarī, iedzīvotāji pārmet par augsto nomas maksu, bet kāpēc to nedarīja oktobrī, jo tad šādu līgumu “Alūksnes nami” neparakstītu! Bet tad mājai nebūtu apkures, jo tur atrodas siltummezgls,” skaidro M.Kosinovs.
V.Silicka uzskata, ka siltummezgla pārnešana ir tikai viena problēma, un kopā ar citiem iedzīvotājiem uzstāj, ka līgums par 90,52 latu nomu mēnesī ir jālauž. Savdabīgi ir arī tas, ka caur Dārza ielas 27.nama pagrabu vijas centrālais ūdensvads vēl uz citām piecām blakus esošajām mājām. “Tāpēc siltummezgls neko neatrisinās – ūdensvads paliks V.Kustova īpašuma daļā,” saka V.Silicka. M.Kosinovs tomēr ir pārliecināts, ka, pārceļot siltummezglu, vismaz daļa konflikta būs atrisināta. “Mēs varam ilgi runāt ar V.Kustovu un tiesāties, bet idejiski nekas nemainīsies. “Alūksnes nami” uzteiks V.Kustovam nomas līgumu un pa vasaru Dārza ielas 27.nama siltummezglu, ūdensskaitītāju pārvietosim uz citu telpu. V.Kustova telpā paliks mājas komunikācijas – kanalizācijas caurules, ūdensvads. Ja tur rodas avārijas situācija, likums nosaka, ka viņam telpās ir jāielaiž avārijas dienests,” vērtē M.Kosinovs.
Rosina tiesāties
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons spriež – šajā gadījumā viens no risinājumiem ir iedzīvotāju vēršanās tiesā, jo šobrīd ir strīds par īpašuma valdījumu un policija to nevar atrisināt. Arī SIA “Alūksnes nami” juriste Leontīne Miķelsone atzīst – “Alūksnes namiem” šajā gadījumā nav represīvu tiesību, tādēļ tiesas lēmums būtu risinājums. “Advokāte mūs rosināja caur “Alūksnes namiem” vest sarunas ar V.Kustovu – mēs to esam izdarījuši. Tālākais solis ir izvērtēt, vai ir vērts tērēt iedzīvotāju naudu un vērsties tiesā vai arī var izdarīt ko citu. Tagad gaidīsim, ko izdarīs “Alūksnes nami”. Šobrīd no viņiem nejūtam ieinteresētību iedzīvotāju interešu aizstāvībai. Rudenī “Alūksnes nami” mums nerosināja pārcelt siltummezglu – “Simone” gan uztraucās. Mēs labprāt siltinātu māju, apgūstot Eiropas līdzekļus, bet, kamēr šī problēma nav atrisināta, nevaram sākt projektēšanu,” saka V.Silicka.
Nopirka bez apgrūtinājumiem
V.Kustovs “Alūksnes Ziņām” norāda, ka nav prasījis iedzīvotājiem maksāt nomas maksu – tas kārtots caur SIA “Alūksnes nami”. Viņš atzīst, ka kurtuves telpu nopircis pērn augustā, bet nav zinājis, ka tai ir šādi apgrūtinājumi. “Notārs un iepriekšējā īpašniece man apgalvoja, ka telpām nav apgrūtinājumu un tur esošais siltummezgls ierīkots nelikumīgi. Alūksnes novada domē jau esmu vērsies ar iesniegumu, lūdzot atsūtīt dokumentu kopijas, kas apstiprina, ka tur savulaik likumīgi ierīkoti apkures katli, bet – nav ne šāda projekta, ne atļaujas. Uzskatu, ka pie tā vainīga ir mājas vecākā. Esmu viņai teicis, lai vēršas tiesā, – ja katlumājā ir kas tāds, kas pieder iedzīvotājiem, ar tiesas lēmumu to viņiem atgriezīs, bet šādu dokumentu nav. Savukārt es šo telpu nopirku likumīgi un mani nav par ko sūdzēt tiesā,” saka V.Kustovs. Viņš noraida apgalvojumu, ka netiek veikti maksājumi “Alūksnes namiem”. “Mūsu dzīvoklim nav parādu. Esmu arī atvērts komunikācijai ar iedzīvotājiem, bet šobrīd viņi meklē kašķi,” viņš saka. Savukārt M.Kosinovs apstiprina, ka apsaimniekošanas maksu par kopīpašumu V.Kustovs joprojām nav samaksājis, bet tas nenozīmējot, ka viņš to nedarīs. “Pagaidām viņš ar mums sarunājas rakstiski un uz mūsu sūtītajiem rēķiniem atbild, ka nepiekrīt maksāt – gan situācija mainīsies. Bet līgums par telpu nomu no “Alūksnes namu” puses jau ir uzteikts,” saka M.Kosinovs.
Vēlas autonomu apkuri
Jautāts, kādu risinājumu saredz šādai situācijai, V.Kustovs pauž – jānomaina mājas vecākā, jāievēl mājas valde un mājai jāierīko autonomā apkure. “Kurtuvi pirku ar mērķi ierīkot autonomu apkuri, lai varētu māju lētāk apgādāt ar siltumu nekā šobrīd no “Simones”. Es negribu ar to pelnīt, bet panākt, lai man par apkuri ziemas mēnešos nav jāmaksā 100 lati mēnesī kā šobrīd. Bet mājā ir tādi kaimiņi, ka visai mājai to izdarīt laikam nebūs iespējams – viņus tikai interesē kādu aprunāt un pasūdzēties. Savulaik katlumāja būvēta ar domu autonomi apkurināt arī blakus esošo Dārza ielas 25. daudzdzīvokļu māju – ja tas mums izdotos, apkure būtu vēl lētāka. Kamēr Dārza iela 27 nebija zem “Alūksnes namiem” un to apsaimniekoja paši iedzīvotāji, naudu par apsaimniekošanu no iedzīvotājiem prasīja, bet mājai nekas netika darīts. Jautājām mājas vecākajai, bet viņa mums rupji atteica skaidrojumu. Pēc tam taujājām to novada domē, Valsts ieņēmumu dienestā, bet neviens nevarēja atbildēt,” saka V.Kustovs.
