Kādu fondu līdzekļi būs pieejami Latvijai pēc iestāšanās ES un kādiem pasākumiem tos varēs izmantot? ES sniedz mazāk pārtikušām dalībvalstīm un to nomaļajiem reģioniem finansiālu palīdzību sociālu un ekonomisku problēmu risināšanai.
Kādu fondu līdzekļi būs pieejami Latvijai pēc iestāšanās ES un kādiem pasākumiem tos varēs izmantot?
ES sniedz mazāk pārtikušām dalībvalstīm un to nomaļajiem reģioniem finansiālu palīdzību sociālu un ekonomisku problēmu risināšanai. Atbalsts infrastruktūras uzlabošanai tiek sniegts ar tā saukto strukturālo fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Vadības daļas, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta – un Kohēzijas fonda starpniecību.
Latvija varēs saņemt ES fondu naudu pilnā apmērā – līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). IKP Latvijā 2002.gadā faktiskajās cenās bija 5,2 miljardi latu, četri procenti no tā ir 208 miljoni latu.
Strukturālo fondu finansējums izmantojams, piemēram, šādiem pasākumiem:
uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, piemēram, investējot uzņēmumu ēku atjaunošanā, telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, tehnoloģiju un iekārtu iegādē;
mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, piemēram, investīcijām uzņēmējdarbības uzsākšanai;
transporta infrastruktūras uzlabošanai, piemēram, autoceļu, tiltu un pilsētu ielu rekonstrukcijai;
vides aizsardzības pasākumiem, piemēram, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas uzlabošanai;
izglītības programmu uzlabošanai, piemēram, izveidojot īpašas programmas bezdarbniekiem vai personām, kas nav ilgstoši strādājušas ģimenes apstākļu dēļ;
apmācību programmu īstenošanai uzņēmējdarbības uzsācējiem;
jaunu ražošanas līdzekļu iegādei lauksaimniecības uzņēmumiem, piemēram, informācijas tehnoloģiju iegādei;
lauksaimniecības uzņēmumu mārketinga pasākumu veikšanai;
lauksaimniecības zemes meliorācijas pasākumiem;
lauku tūrisma attīstīšanai, piemēram, tūrisma mītņu celšanai un remontam.
Kohēzijas fonda finansējumu varēs izmantot:
lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, piemēram, autoceļu tīkla rekonstrukcijai, caurlaides spējas un drošības līmeņa palielināšanai Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridorā, projektam par Eiropas platuma dzelzceļa sliežu līnijas celtniecību (projekts “Rail Baltica”);
vides projektiem.
2004.-2006.gadā Latvija varēs turpināt izmantot 237 miljonus eiro no pirmsiestāšanās fondiem (PHARE, ISPA un SAPARD), kas tehnisko procedūru dēļ netiks izmantoti līdz iestāšanās brīdim.
