Šonedēļ Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē pirmo reizi publiski prezentēja topošā Veselības veicināšanas pakalpojumu centra būvprojektu. Arhitekts Andris Kokins uzsvēra – tas būs centrs skaistā vietā Alūksnes ezera piekrastē ar minimālo džentlmeņa komplektu, ko tāda rakstura objektos izvieto.
Zemes gabals, uz kā centru būvēs, pieder novadniekam Uģim Voronam un alūksnietim Druvim Tomsonam un atrodas aiz tūrisma un atpūtas kompleksa “Jaunsētas” Alūksnes ezera krastā. Pašlaik SIA “K Idea” no Rīgas par 109 000 eiro (bez PVN) izstrādā centra būvprojektu, šajā summā ietverta arī autoruzraudzība. Otrdien februāra tautsaimniecības komitejas sēdē arhitekts Andris Kokins prezentēja topošo projektu, kam gatavam jābūt maija sākumā.
Sena šķūņa motīvs
A. Kokins norāda – zemesgabala platība, kur centru būvēs, ir 2,54 hektāri, un tas ir pilnībā pietiekami ieceres īstenošanai. Fasādes stiklotā daļa būs pavērsta uz Alūksnes ezeru, pie tās izbūvēs āra terasi. Taps divi ēku korpusi ar slīpiem jumtiem. Ēkas augstums būs 15 metri – tas nepieciešams, jo iekšā tiks izvietoti noteikta augstuma ūdens slīdkalniņi.
“Fasādes apdares materiāls – termiski apstrādāta tumša koksne, ar zaļganu toni. Doma bija radīt sena šķūņa motīvu – lai ēka iekļautos piekrastes ainavā, no tāluma lūkojoties tā atgādinās senu šķūni. Objekts sastāvēs no divām galvenajām daļām: peldbaseins un veselības atjaunošanas centrs ar dažādām relaksācijas vannām, kā arī ārējā zona. Būvniecībā izmantos metālu, monolīto dzelzsbetonu, iekštelpās būs koka apdare, LED apgaismojums. Griestiem izmantosim arī tepat, Alūksnes novadā, ražotās fibrolīta plāksnes, kas ir ekoloģisks un akustisks materiāls. Šādos objektos ir svarīgi izvietot akustiskos griestus. Objekta iekšējā komplektācija ir izpildīta saskaņā ar projektēšanas uzdevumu un atbilst minimālajam džentlmeņa komplektam, ko tāda rakstura objektos izvieto,” stāsta A. Kokins.
Vieglajam transportam paredzētas 88 stāvvietas, tajā skaitā sešas stāvvietas invalīdiem. Būs arī stāvvietas sešiem autobusiem.
Lielais un bērnu baseins
Lielajam peldbaseinam būs četri celiņi, garums 25 metri, mainīgs dziļums – no 1,20 līdz 1,80 metriem. Atsevišķi būs baseins bērniem – 0,8 metru dziļums, kur mācīties peldēt, tajā varēs vienlaicīgi atrasties līdz 15 bērniem. “Tas nozīmē, ka vienlaikus varētu uzņemt 30 bērnus – puse baseinā, puse tikmēr sporto sausajās nodarbībās. Bērniem paredzēta arī sava pirts, jo viņiem ir svarīgi pēc peldes sasildīties, lai nesaaukstētos,” saka A. Kokins.
Arhitekts uzsver – bērnu apmācīšana peldēšanā ir būtiska funkcija, kas arī Alūksnē nākotnē varētu kļūt ļoti populāra. “Pilsētās, kurās pēc mūsu projektiem uzbūvēti līdzīgi objekti un baseini, piemēram, Siguldā, Liepājā, Ventspilī, apmeklētāju skaits ir liels, un šādos baseinos ziemas periodā ir pastāvīga apmeklētāju plūsma. Savukārt veselības atjaunošanas centra daļā lielākais noslogojums ir vasaras periodā, lai cik dīvaini tas nešķistu. Bet tas ir ļoti labi, jo līdz ar to abas šīs daļas nodrošina apmeklētāju plūsmu cauru gadu. Šie abi baseini nodrošinās ļoti lielu ap-meklētāju skaitu,” paredz A. Kokins.
Maksimālais skaits – 500
Būs arī vanna masāžām un trīs dažādi ūdens slīdkalniņi, četru veidu pirtis, dušas un aukstais baseins. Vestibilā plānota neliela kafejnīca ar dzērieniem un uzkodām. A. Ko-kins norāda – bārs būs arī iekštelpās.
Kopējais maksimālais apmeklētāju skaits, kas centrā varēs vienlaikus uzturēties, paredzētas 300 personas ziemas periodā. Izbūvējot arī centra otro kārtu, varēs uzņemt vēl 200 apmeklētājus – kopā 500. A. Kokins uzsver – Liepājas pieredze mazākā objektā liecina, ka dienā ir 700 apmeklētāji, no kuriem 40 procenti nav vietējie iedzīvotāji. Savukārt Ventspils pieredze līdzīgā objektā, bet citās proporcijās – 300 līdz 350 apmeklētāji dienā.
Centrā būs trīs nodalījumu garderobes ar skapīšiem – sportistiem, cilvēkiem ar invaliditāti un pārējiem apmeklētājiem. “Garderobe invalīdiem paredzēta četrām personām, kas ir liels skaits uz šāda izmēra veselības centru. Pārējo apmeklētāju garderobe būs tranzīttipa – apmeklētājs ienāks pludmales tipa ģērbtuvē, pārvilks peldkostīmu, noliks mantas, apmeklēs dušu un ies baudīt veselības centra piedāvājumu. Šāda tipa objektos tās ir pieprasītas ģērbtuves, jo ir ērtas arī ģimenēm ar bērniem. Ēkas otrajā stāvā būs pieeja slīdkalniņiem, tur atradīsies arī fitnesa un aerobikas centrs, būs trenažieru zāle, atsevišķa garderobe, dušas,” klāsta A. Kokins.
Āra baseini un ūdens bārs
Ēkas ārpusē paredzēts izbūvēt lielu apsildāmu āra baseinu, kas apmeklētājiem būs atvērts tikai vasaras mēnešos. Blakus būs arī neliels apsildāms āra baseins – tas gan būs pieejams visu gadu, jo sildīt lielo baseinu visu gadu ir ekonomiski neizdevīgi.
“Vasarās āra baseinā vidējā temperatūra, ko uzsildīs, būs 28 grādi. Būs arī tā saucamā lēnā upe, kas savienos visus ārējos objektus – pa to ūdens cirkulācijas straume lēnām nesīs peldētāju uz priekšu. Vidū būs neliels ūdens bārs – tas būs veiksmīgs piesaistes punkts, jo ūdens bāriem vasaras mēnešos ir ļoti liels apmeklējums. Pieredze liecina, ka šādos objektos pieprasījums pēc alkohola tirdzniecības ir zems – labprāt malko kokteiļus, galvenais, lai ir ledus un ūdens! Viena no āra atrakcijām būs slapjā bumba – tā ir vienkārša, bet ļoti pieprasīta. Vasarās apmeklētāju skaits noteikti būs lielāks – paredzam vidēji par 200 apmeklētājiem vairāk. Katram apmeklētājam izsniegs noteiktas krāsas elektronisko pulksteni, kas nodrošinās piekļuvi izvēlētajam pakalpojumam. Samaksai būs vairāki tarifi – fitnesam, baseinam, ūdens izklaides centram un citam. Svarīga funkcija – glābēju klātesamība, kas obligāti būs nodrošināta,” saka arhitekts.
Līdzīgas būves A. Kokins projektē jau 15 gadus un rosina nākot-nē blakus jaunajam centram obligāti izbūvēt arī viesnīcu, jo šādi ob-jekti viens otru lieliski papildina.
Plašas tehniskās telpas
Veselības centram būs plašas tehniskās telpas – viss ēkas apakšējais stāvs. Lai ēku apsildītu, būvēs savu katlu māju – tā atradīsies pie Alūksnes slimnīcas. Tā būs moderna katlu māja, jo no 2021. gada Latvijā stājas spēkā likums, kas paredz, ka visām katlu mājām jābūt izmešu savācējam – te jau tāds būs. No jaunās ēkas līdz katlu mājai ievilks jaunu siltumtrasi 850 metru garumā, arī ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, elektroenerģijas kabeļus guldīs zemē.
“Lai ēku apsildītu, mums vajag maksimālo siltuma jaudu 0,9 megavatstundas. Tāpat arī vajadzēs lielas jaudas elektroenerģiju, lai nodrošinātu ūdens filtrēšanas iekārtu darbību un ventilācijas sistēmu ar apgaismojumu. Būs ļoti liels notekūdeņu daudzums – 160 kubikmetri diennaktī. Filtrēšanas iekārtas mazgās automātika, vismaz reizi dienā izmazgās visus filtrus. Uzstādīsim iekārtu, kas no kanalizācijas ūdens paņems siltumu un atgriezīs to atpakaļ: tas nozīmē, ka kanalizācijā nenonāks silts ūdens, bet atdzisis, zem 10 grādiem. Teritorijā izvietos bufertvertnes, kurās notekūdeņus vispirms uzkrās un tad lēnām novadīs pilsētas kanalizācijas sistēmā. Ja tuvumā būtu lietus ūdens sistēma, šo ūdeni varētu novadīt arī tajā. Šāda objekta uzbūvēšana nekādi dabu nepiesārņos,” saka A. Kokins.
Izbūvēs jaunu ceļu
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – ir jau noslēdzies pašvaldības iepirkums par piebraucamā ceļa izbūvi uz topošo centru, šo būvprojektu izstrādās un autoruzraudzību veiks SIA “BM projekts”. Jauno ceļu izbūvēs no Ziemeru ceļa (ceļš Alūksne – Ziemeri, netālu no krustojuma aiz slimnīcas – red.) virzienā uz Alūksnes ezera piekrasti vietā, kur senāk ceļš bijis, bet ilgi nav izmantots.
“650 metru ceļu izbūvēs divās kārtās – vispirms grantēto, pēc tam asfaltēto. Šis ceļš izvēlēts, jo tā būs ātrāka piekļuve objektam – nebūs jābrauc cauri visai Miera ielai un tad vēl gar ezeru. Turklāt centra būvdarbu laikā pa jaunizbūvēto grantēto ceļu varēs ērti pievest materiālus un ar smago tehniku nebūs jāpārvietojas pa jau izbūvēto pilsētas infrastruktūru. Pašvaldībā pašlaik ļoti cer, ka izdosies gūt vēl papildu finansējumu Latgales attīstības programmas jeb “Latgale plus Alūksne” ietvaros, ko arī vēlētos ieguldīt papildu ideju īstenošanai šajā teritorijā, piemēram, Miera ielas sakārtošanā un ceļā līdz veselības centram,” saka Dz. Adlers.
Deputāts Ainars Melders gan iebilda, norādot, ka ceļš no Melnuma uz “Jaunsētu” pusi nav pašvaldības ceļš. “Pirms vairākiem gadiem Ziemeru pagasta padome šo ceļu atdeva privātpersonai, servitūtu tam nepiemēroja. Visus šos gadus privātīpašnieks iedzīvotājiem liedza pa šo ceļu pārvietoties, lika barjeras. Vēsturi vajag atcerēties – toreiz tas bija nesmuki. Tad pašvaldībai šo ceļu tagad ir jāatpērk vai jārod cits risinājums,” domā A. Melders. Dz. Adlers norāda – ar īpašniekiem par šo tēmu jau ir diskutēts. “Viņi ir ar mieru slēgt līgumu par brīvu pieeju. Īpašnieku interesēs ir atbalstīt centra projektu un nākt pretim.”
Slimnīca uztraucas par troksni
Deputāte Maruta Kauliņa uzsvēra, ka jaunā centra būvniecība vistiešāk skars arī Alūksnes slimnīcu. Šobrīd pēta teritoriju ap slimnīcu, veido projektu, nerunājot par to ar pašu iestādi. Jaunā katlu māja atradīsies tikai apmēram 15 metrus no slimnīcas teritorijas. To kurinās ar šķeldu cauru gadu – tās iekraušana radīs skaņu. Tas nozīmē, ka bērnu nodaļas, reanimācijas un citu nodaļu slimnieki būs pakļauti troksnim, savukārt nākotnē slimnīcā veidos arī rehabilitācijas nodaļu,” saka M. Kauliņa. A. Kokins uzsver – šķeldu uzglabās slēgtā bunkurā, tādēļ troksnis būs mazāks, putekļu nebūs.
Deputāts Modris Lazdekalns rosināja jaunajā katlu mājā paredzēt rezervi siltuma jaudas palielināšanai. A. Kokins norāda – tajā vieta jau paredzēta diviem apkures katliem, šobrīd izvietos tikai vienu. Savukārt deputāte Līga Langrate pauda bažas, vai apgūstot centra būvniecībā tik lielu pašvaldības līdzfinansējumu – 5,4 miljonus eiro – netiks pakļautas riskam citas pašvaldības ieceres.
Izcils projekts – kad sāks būvēt?
Deputāts Ainars Melders šo projektu nosauca par izcilu un taujāja, kad sāksies būvniecība. “Vajag sākt būvēt pēc iespējas ātrāk! Pozitīvi, ka pilsētas teritorija attīstīsies šajā virzienā,” viņš saka, tomēr uzskata, ka šādi tiek apdalīti citi uzņēmēji. “Centru būvēs uz privātās zemes. Pārējiem uzņēmējiem, kuri arī būtu gatavi investēt, ir liegta iespēja piedalīties šajā projektā, kas tagad ir radīts vienam uzņēmumam, šobrīd nezināmam investoram. Būve ir izprojektēta izcili, vieta ļoti laba – tā būs fantastiska, ja izdosies to uzcelt!” saka A. Melders.
Dz. Adlers norāda – kad tehniskais projekts maijā būs gatavs, tāmi nodos vērtējumam un sludinās objekta nomas tiesību izsoli, kā arī slēgs sadarbības līgumu par pašvaldības īpašuma nomu un apsaimniekošanu. “Kad projektu apstiprinās, sludināsim būvdarbu iepirkumu. Pēc objekta izbūves to nodosim investoram darbības uzsākšanai, kuram līdztekus būs jāveic arī savi ieguldījumi projekta vai tai piegulošajā teritorijā kilometra rādiusā, lai uzbūvētu viesnīcu, kā pašvaldība to vēlētos saredzēt. Šo kompleksu būs ļoti grūti uzturēt ar vietējo iedzīvotāju apmeklējumu, tādēļ jācer uz investoru un tūristu piesaisti,” skaidro Dz. Adlers.
Fakti
Alūksnes novada pašvaldība ieceri par Veselības veicināšanas pakalpojumu centru virza jau vairākus gadus. 2014. gadā pieņēma lēmumu par pašvaldības atbalstu šim uzņēmējdarbības investīciju projektam.
Sākotnēji bija plānots, ka centra būvdarbu izmaksas būs 5,5 miljoni eiro, kur 4,3 miljoni eiro būtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (specifiskais atbalsta mērķis – teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām), bet 1,2 miljoni eiro – Alūksnes novada pašvaldības finansējums, ņemot kredītu.
Tad Alūksnes novada pašvaldība nolēma no minētajiem 4,3 miljoniem eiro 1,2 miljonus eiro novirzīt citam projektam, ko jau īsteno – Merķeļa, Uzvaras un Latgales ielu remontam.
Šobrīd pēc topošā būvprojekta minimālā sastāva pašvaldībā jau paredz indikatīvās izmaksas – lai centru uzbūvētu, izmantos atlikušos 3,1 miljonus Eiropas finansējuma, bet nu jau 5,4 miljonus eiro vajadzēs pašvaldības finansējuma, ņemot kredītu. Līdz ar to kopējās projekta indikatīvās izmaksas – 8,5 miljoni eiro.
Veselības veicināšanas pakalpojumu centru uzbūvēs pašvaldība un pēc tam rīkos izsoli un iznomās investoram, kura pienākums būs tajā investēt ne mazāku summu kā ieguldītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums jeb 3,1 miljoni eiro.
