Viens no pēdējo dienu visvairāk uzmanības piesaistījušajiem notikumiem Latvijā, protams, ir valdības lēmums aizņemties pagaidām vārdā neminētu naudas summu no Starptautiskā Valūtas fonda. Kā vienmēr, iepriekš tika apgalvots, ka nekādu draudu Latvijas ekonomikai neesot, aizņemšanās nekādā gadījumā nebūšot nepieciešama utt., savukārt šobrīd neviens no valdības pārstāvjiem nav spējīgs sakarīgi paskaidrot, kāds paredzams šo līdzekļu izlietojums.
Vienlaikus nemitīgi tiek uzsvērts, ka citas alternatīvas neesot, un tikai šāds aizņēmums varot glābt Latvijas ekonomiku. Šāds paziņojums ir vai nu apzināti melīgs, vai absolūti nekompetents. Ja ne pilnīga, tad vismaz daļēja alternatīva naudas aizlienēšanai no Starptautiskā Valūtas fonda un citām institūcijām ir valsts iekšējais aizņēmums. Latvijas Valsts banka vai Valsts kase var aizņemties līdzekļus no iedzīvotājiem, laižot klajā obligācijas par dotajā brīdī Latvijas vajadzībām nepieciešamo summu, piemēram, piecu gadu obligāciju uz 8 gada procentiem. Šādi tiktu atrisinātas uzreiz vairākas problēmas. Vispirms jau nepalielinātos Latvijas ārējais pārāds un iedzīvotājiem būtu iespējams droši ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kas finanšu un ekonomiskās lejupslīdes laikā nav mazsvarīgi. Tieši tāpat valstij nenāktos maksāt procentus par aizņēmumu Starptautiskajam Valūtas fondam, bet visi līdzekļi paliktu Latvijā. Latvijas iedzīvotājiem būtu iespējams gan pašu rokām (vai, ja vēlaties – maciņiem) paglābt valsti no finanšu problēmām, kā arī nopelnīt.
Kas ļoti svarīgi, tad, lai novērstu spekulatīvus darījumus ar šādām obligācijām, ir ar atbilstošu likumu jānosaka, ka darījumus ar tām var veikt tikai privātpersonas un tikai valstij piederoša banka. Jebkādām komercstruktūrām darījumi ar šīm obligācijām ir jāaizliedz, ieskaitot arī tādas nodarbošanās kā obligāciju kontu apkalpošana utt. Tas nepieciešams, lai novērstu jau pieminētās spekulācijas, kā arī lai nodrošinātu, ka, piemēram, komercbankas iegulda līdzekļus uzņēmējdarbības kreditēšanā, nevis sāk masveidā iepirkt valsts parādzīmes, šādi nodrošinot sev stabilu iztiku.
Vēl viens ļoti būtisks moments, ka iekšējais aizņēmums ilgākā laika posmā būs Latvijas ekonomiku stimulējošs faktors. Gan tādēļ, ka iedzīvotājiem pakāpeniski parādīsies lieki līdzekļi, gan tādēļ, kurus izmantot saviem tēriņiem, gan tādēļ, ka šāda rīcība liks mobilizēties Latvijas komercbankām, kurām nāksies uzlabot savas darbības kvalitāti, lai saglabātu iespēju piesaistīt iedzīvotāju līdzekļus.
Ja Latvija vēlas nevis ieslīgt nebeidzamu parādu jūrā, lai pēc tam gadiem ilgi maksātu ārvalstu baņķieriem, bet gan izkļūt no krīzes, visticamāk, ka esošajam Ministru kabinetam ir jāatkāpjas pilnā sastāvā, bet jaunajā valdībā nedrīkst ietilpt neviens šī kabineta loceklis, jo uzticība esošajai valdībai ir tik zema, ka iedzīvotāji diezin vai vēlēsies aizdot tai savu naudu. Jaunizveidotajai valdībai būtu nepieciešams skaidri definēt valsts nepieciešamības un vajadzības, kā arī izstrādāt visu nepieciešamo likumdošanu, lai varētu sākt darboties iekšējā aizņēmuma sistēma. Lai cik ļoti pie varas esošie arī nebūtu “nolaiduši” Latvijas ekonomiku, mums joprojām pastāv iespējas to izglābt pašu spēkiem, bez ārvalstu palīdzības.
