Zelta popularitāte pasaulē turpina kristies. Zelta cena ir ļoti svārstīga un grūti prognozējama.
Zelta popularitāte pasaulē turpina kristies. Zelta cena ir ļoti svārstīga un grūti prognozējama.
Tā tirgus ir neliels un nelikvīds salīdzinājumā ar valūtu tirgiem. Zelta uzkrāšana ir neizdevīga uzglabāšanas izmaksu un zemo noguldījuma procentu dēļ. ASV dolāra naudas tirgus likmes ir aptuveni pieci procenti gadā, savukārt zelta noguldījuma procentu likmes svārstās no 0,5 procentiem līdz 1,5 procentiem gadā.
Nav daudz iespēju zeltu izmantot un iemeslu to glabāt, izņemot vēsturiskus vai politiskus apsvērumus. Centrālajām bankām pieder apmēram 1/3 no pasaules zelta krājumiem, taču tiem ir tendence samazināties. Daļa Āzijas valstu centrālo banku palielina savus zelta krājumus, bet vairākums pasaules centrālo banku cenšas daļu zelta rezervju pārdot vai saglabā tās nemainīgā apjomā. Lielajām centrālajām bankām, kurām pieder ievērojamas zelta rezerves, ir problēmas ar to pārdošanu, jo liela zelta daudzuma pieplūdums tirgū pazeminātu zelta tirgus cenu, kas bankām būtu neizdevīgi. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas ir panākušas vienošanos, ka saskaņos zelta pārdošanas apjomus, lai nekristos tā cena. Tomēr bijušais Vācijas finanšu ministrs Teo Vaigels (Theo Waigel) norādījis, ka zelta rezerves uzskatāmas par “svarīgām psiholoģiskām rezervēm”.
Zelta īpatsvars Latvijas Bankas rezervēs atbilst vidējiem centrālo banku rādītājiem. Šobrīd zelts kopā ar ārvalstu valūtas rezervēm veido lata segumu. Tam ir vairāk politiska, psiholoģiska un emocionāla nozīme, jo zelta rezerves uzkrātas Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gadu desmitos, turklāt to tālākais liktenis ir bijis zīmīgs Latvijas vēsturē.
