Reizēm zūd cerības, vajā izmisums, ļaujamies bezcerībai. Prātā nāk nelāgas domas. Sākam vainot citus cilvēkus, valdību.
Reizēm zūd cerības, vajā izmisums, ļaujamies bezcerībai. Prātā nāk nelāgas domas. Sākam vainot citus cilvēkus, valdību.
Kā pēdējo mierinātāju izvēlamies grādīgā pudeli. Tiesa, cilvēki vien esam, nedienu smagums ātri var sagriezt dzīvi virpuļos. Mācīsimies rīkoties citādi – vājuma brīžos piesaukt savu sargeņģeli. Svētajos Rakstos teikts, ka katram no mums Dievs ir devis savu sargeņģeli. “Dievs pavēlēja, saviem eņģeļiem, lai tevi sargātu visos ceļos.” (Ps. 90.11).
Pirms pāris gadiem, kādā vakara dievkalpojumā priesteris Andžejs Keziks stāstīja par eņģeļu nozīmi cilvēku dzīvē un piebilda, ka viņš ar savu sargeņģeli sarunājoties un to pielūdzot vairākas reizes dienā. Ieteica arī citiem runāt ar savu sargeņģeli. Tas palīdzēs atrisināt problēmas.
“Sargeņģeļa misija – rūpēties par visu cilvēcisko radījumu dzīvi un veselību. Sargeņģelis izpilda savu misiju piecos veidos – sargā, iepriecina, apsargā, apmeklē, aizstāv. Viņš seko, lai cilvēka dvēsele nesarautu saikni starp lielo Vakar, Šodien un Rīt,” paskaidroja priesteris.
Sargeņģelis palīdzēs atrisināt problēmas. Reizēm Dievs sūta sargeņģeli kāda cilvēka izskatā. Dzīves vismelnākajos brīžos blakus parādās cilvēks, kas palīdz gan morāli, gan materiāli. Mēs pat neapzināmies, ka runājam ar cilvēku, kurā iemiesojies sargeņģelis.
Bieži domās brīnāmies, ka pēdējā brīdī, kad visi cerību tilti sāk brukt, viss atrisinās un ieiet pareizajās sliedēs.
Piepildīsim sevi ar mīlestību, runāsim ar savu eņģeli kā ar labāko draugu! Atklāj visu labāko, kas tevī mīt, domā par viņu no sirds. Sargeņģelis atrodas šeit, lai palīdzētu. Viņu sūtība ir savas dievišķās varas pielietošana. Ar viņu var sazināties jebkurā laikā – sirdī, domās, nepārtraucot darbu. Kopā ar to daudz kas kļūst saprotamāks. Melnās krāsas taps gaišākas, bezcerība atkāpsies, gars sasliesies, tad sākam saprast, kas notiek, ko darām un ko vēlamies.
