”Ja divdesmit gadus zog un ļauj zagt, atkal un atkal dod varu un ļauj turpināt zagšanu, tad pilnīgi skaidrs – beigās nekā nebūs,” tā intervijā žurnālā “Ieva” atzīst žurnāliste Baiba Strautmane. Tas ir rezumējums likumsakarībām, kāpēc esam tur, kur esam. Un atkal baltā zirgā atjāj „glābējs” Andris Šķēle.
Tas nekas, ka viņš jau ne reizi vien ir „glābis” un vairojis savu, nevis mūsu labklājību. Pārsteidzoši, bet vēl joprojām ir ne mazums cilvēku, kuri tic viņa gudrībai un spējām izvest valsti no krīzes. Tās nevar apšaubīt, taču vajadzētu atjēgties, ka šīs spējas tiek izmantotas, lai mūs atkal apvestu ap stūri. Zaļo un zemnieku savienība izvirzījusi otru „glābēju” – Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ne viens vien tautietis ir gatavs atbalstīt miljonāru, atzīstot – viņš zaga pats, bet ļāva zagt un deva arī citiem. Kāpēc Latvijā, šobrīd visnabadzīgākajā valstī Eiropas Savienībā, ir tik daudz miljonāru? Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīst, ka taisnība ir kādam dāņu miljonāram. Tas secina, ka otro miljonu ir iespējams godīgi nopelnīt, bet ne pirmo miljonu.
Varētu brīnīties – valsts ir uz bankrota robežas, ko tajā vēl zags „glābēji”. Politologi skaidro, ka šie cilvēki nevēlas pieļaut, lai vara nonāktu citu rokās. Nedod Dievs, tādu, kuri ne tikai ieviesīs progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet arī gribēs un pratīs to iekasēt. Kāpēc citās valstīs tas ir iespējams? Šķiet, ka nekur citur nav tādas morāles, kas nenosoda zagļus. Tad nav jābrīnās, ka tie spēj nozagt arī Sarkanā Krusta gatavotās ziedojumu paciņas bērniem un trūcīgajiem.
