Kā tu jūties, kad jautā, bet nesaņem atbildi? Kad izmisīgi gribi kādu sadzirdēt, bet nespēj? Tad vienkārši pats sāc atbildēt. Pareizi vai nepareizi, bet atbildēs meklē mierinājumu.
Kā tu jūties, kad jautā, bet nesaņem atbildi? Kad izmisīgi gribi kādu sadzirdēt, bet nespēj? Tad vienkārši pats sāc atbildēt. Pareizi vai nepareizi, bet atbildēs meklē mierinājumu. Reizēm gan muļķīgu un naivu.
Kā var atbildēt uz jautājumu, kādēļ mirst cilvēki? Kā var atbildēt uz jautājumu, kādēļ vienam dots tik daudz, bet citam – atņemts viss. Kā var atbildēt, kādēļ cilvēku likteņus posta uguns un dažādas stihijas? Kā lai atbild uz jautājumu par mīlestību, ja vienā dienā tev pasaulē mīļāko cilvēku kāds var atņemt un atgriezt gluži kā ar asu nazi.
Svētdien skatījos amerikāņu realitātes šovu “Remontējam ģimeni”. Trīsbērnu ģimeni bija piemeklējusi traģēdija – kādā naktī nodega viņu māja. Sadega visa iedzīve un tas, ko viņi bija radījuši un veidojuši gadiem ilgi. Ģimenes tēvs, atminoties traģēdiju, piebilda: “Ko mēs esam izdarījuši tik ļaunu, ka jāpiedzīvo tik lielas ciešanas?” Arī viņš atbildi nerada, bet viņiem paveicās. Bija šovs, viņus izvēlējās, dāvājot jaunu māju un iespēju sākt jaunu ceļu, jaunu dzīves posmu. Bet tik maz cilvēku šajā dzīvē izvēlas veiksmīgiem šoviem…
Bībelē teikts, ka diviem grūtībās būt ir labāk nekā vienam, jo tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga: ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Man gan šķiet, ja esi nokritis, pašam vien jāpieceļas. Dzīvē neviens neizsāpēs tavu sāpi, neizdzīvos tavu bēdu un tavu nodegušo māju no jauna neuzcels. Jautājums tikai, vai tev pašam pietiek spēka. Kur ņemt spēku? Vai arī šis ir jautājums, kuram nav atbildes?
Kad nav atbildes jautājumiem, atliek vien spītīgi pašam tās izdomāt. Un ko darīt, ja tu sauc, bet mīļotais cilvēks neatsaucas? Tad atliek vien iedomāties, kā viņš būtu atbildējis.
