Izlasīju, ka 95 gadus veca talsiniece apgūst datorprasmes, un sāku domāt par savu vecmammu, kurai ir 82, un vecumu kā tādu. Kurā brīdī mums nolaižas rokas un mēs negribam vairs neko jaunu apgūt, bet kad mūsos rodas duka kaut ko darīt un ir pilnīgi vienalga, ko citi domā? Varbūt tas mūsos ir ierakstīts jau kopš dzimšanas un vieni no mums ir uzņēmīgāki, bet citi ne? Bet varbūt mums, vēl jaunajiem, jau tagad jāsāk trenēt savs gribasspēks, jo ar gadiem tas var palikt pavisam bāls. Mums sāp locītavas, bet daži tik un tā nūjo. Mums ir slinkums, bet kāds tik un tā iet uz sava pagasta centru ar saviem laikabiedriem dziedāt vai dejot. Var kaut vai adīt vai minēt krustvārdu mīklas. Galvenais, lai pašam gribas un lai izzūd tas mīts, ka veciem cilvēkiem veco cilvēku lietas jādara, bet jaunajiem jauno! Mēs visi varam darīt visu! Dažam labam jaunietim veselība jau tagad vārgāka nekā viņa vectētiņam, tāpēc mums, sabiedrībai, būtu jāsāk saprast, ka kustība ir dzīvība – ķermeņa, prāta un sirds. Un nevienam no mums nav tiesību otram pārmest, ka viņš savā vecumā izvēlējies kaut ko jauneklīgu darīt.
Bieži vien jaunieši uz vecākiem cilvēkiem skatās kā uz skaitļu stabiņiem – 30… 60… 80… Bet aiz katra tāda cipara slēpjas kāda pieredze, arī piedzīvotais karš. Un tā nu mēs, jaunie, šad tad smīkņājam, sakot, ko tad tas dullais jaunību atcerējies. Bet nepadomājam, ka mūsu vecumdienās arī mums apkārt būs tikpat daudz nopēlēju, bet mums tā gribēsies sev blakām tos, kuri mūs atbalsta un iedrošina. Es jau savos 27 gados esmu piedzīvojusi kaut ko līdzīgu, kad pirms gada sāku mācīties braukt ar skrituļdēli. Cik bieži es nedzirdēju, ka es taču esmu par vecu kaut kam tādam, ka man jākļūst nopietnākai un katram vecumam ir savas lietas, kuras var un nevar darīt. Bet bija arī tādi cilvēki, kuri mani iedrošināja un teica, ka nekad, itin nekad neviens nevar būt par vecu! Itin nekad un itin nekam! Ja gribi – ej un dari! Un arī es gribu tā iemācīties un būt atbalsts ikvienam, kurš vienkārši grib iemācīties kaut ko jaunu. Lai Dievs pasarga manu muti no vārdu “tu esi par vecu” izteikšanas. Un lai Dievs dod mums katram tādus draugus, kuri ar mums būs arī tad, kad mūsu sejas rievos krunkas, un uzmundrinās mūs, kad pašiem nebūs ne enerģijas, ne gribasspēka. Es iedrošinu ikvienu vecāka gadagājuma cilvēku šodien apsolīt sev, ka citu viedoklis nekļūs jums tik svarīgs, lai kaut ko jaunu vai sen gribētu nepamēģinātu dzīvē! ◆
