Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma. Evaņģēliji stāsta tikai par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē 3.gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25.martā.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma. Evaņģēliji stāsta tikai par Jēzus piedzimšanas faktu.
Ēģiptē 3.gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25.martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25.decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā par godu “neuzvaramā saules dieva” dzimšanai 25.decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules Gaisma” (Jņ 8,12) un “Taisnības saule” (Mt 3,20). No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Pirms svētkiem jābūt nomodā
Ziemassvētku liturģijā ir arī vigilijas mise, kuru notur Ziemassvētku vigilijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē būt nomodā. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. Pēc Ziemassvētkiem seko septiņas dienas, ko sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās svētās mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir svētās Ģimenes svētki.
“Betlēmes” atainošanas tradīcija
Ziemassvētku laikā baznīcā pie sānu altāra vai kaut kur citur uzstāda Kristus dzimšanas plastisku attēlojumu, ko sauc par “betlēmēm” vai “stallīti”. Centrālajā vietā tur redzama silīte ar Jēzus Bērnu, blakus Marija un Jāzeps, vērsis un ēzelis, dažu reizi arī aitiņas, gani, kas atnākuši pielūgt Bērnu Jēzu, austrumu gudrie ar savām dāvanām, virs stallīša zvaigzne un eņģelis. Izskaidrojot Betlēmes stallīšu uzstādīšanas tradīciju, mēdz atsaukties uz svēto Francisku, kas 1222.gadā Grēsijā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu.
Arī Ziemassvētku eglītes tradīcija saistās ar svēto Francisku, kas Ziemassvētku naktī mežā pie Jēzus Bērna silītes eglēs ielicis aizdegtas svecītes. Eglīte simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, arī “dzīvības koku” – krustu, kas ir nesis visskaistāko augli – cilvēku atpestīšanu. Eglītes mūžīgais zaļums stāsta par Kristus dāvāto cerību mūžīgai dzīvei. Degošās svecītes eglītē simbolizē Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.
Sāk ar mīlestības mielastu
Ziemassvētku vigilijas vakariņas katoļticīgās ģimenēs ievada oblāšu laušana. Par oblāti sauc balto maizīti, kas paredzēta mises upurim. To cep no augstākā labuma kviešu miltu mīklas speciālās metāla formās, kur iegravēts vai nu krusta attēls, vai arī silītē guldīta Jēzus Bērna attēls. Nesagrieztās, priestera svētītās oblātes pirms Ziemassvētkiem izdala ticīgajiem Ziemassvētku vigilijas svinīgajām vakariņām. Šīs ieražas pirmsākums ir pirmo kristiešu tā saucamās agapes (mīlestības mielasts). Pirms mises viņi pie altāra sanesuši dažādas ēdamas dāvanas – maizi, vīnu, augļus. Daļu no maizes un vīna viņi izlietoja uzreiz, bet pārpalikušo izlietoja pēc mises kopējam mielastam. Savukārt daļu no šī mielasta dāvanām viņi aizsūtīja uz mājām tiem, kas bija slimi vai kāda cita iemesla dēļ nevarēja piedalīties misē. Tas bija visu kopības un mīlestības apliecinājums.
Simbolizē dvēseles dāvanas
Ziemassvētku svinēšana iesākas 24.decembra vakarā. Kad dienā ir paveikti visi sagatavošanās darbi, tad pievakarē klāj Ziemassvētku vigilijas galdu. Uz galda uzliek sienu, kas atgādina, ka Marija Jēzu pēc dzimšanas ietina autiņos un guldīja uz silītē ielikta siena. Bet uz galda uzklātais baltais galdauts atgādina autiņus. Galdā liek dažādus gavēņa ēdienus. Krēslas stundā visa ģimene sapulcējas ap galdu un lūdzas. Tad tēvs vai kāds cits no ģimenes vecākiem ņem no šķīvīša oblātes un sadala visiem klātesošajiem, kas tās savstarpēji lauž, viens otram kaut ko novēlot. Pēc tam seko vakariņas. Ēdienu daudzums simbolizē tās daudzās bagātīgās dāvanas dvēselēm, kādas ar savu ienākšanu pasaulē ir atnesis Jēzus. Šo vakariņu laikā dzied Ziemassvētku dziesmas.
