Māris Salmiņš, VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs
Jāsakārto novadam svarīgi ceļi
“Pirms novadu izveidošanas katrs pagasts cenšas veikt uzlabojumus pašvaldības iestādēs, sakārto stāvlaukumus, ceļu vai ielu segumus. Arī Alūksnes pilsēta ielu sakārtošanā pēdējā laikā ir daudz darījusi – gan bedrīšu lāpīšanā, gan ielu uzturēšanā kvalitāte ir uzlabojusies. Cēsnieki Alūksnes ielās pie pilnās bedrīšu lāpīšanas tehnoloģijas ir vēl uzbēruši emulsiju ar šķembām, kas uzlabo uzliktā asfaltbetona seguma līdzenumu. Alūksnieši ielu segumu uzlabošanā izmanto jau granīta šķembas un emulsiju, nevis dolomīta šķembas. Manuprāt, katra pašvaldība maksimāli darījusi, cik spējusi. Līdz šim līdzekļu ir pieticis tikai ikdienas uzturēšanas darbiem – planēšanai, sniega tīrīšanai, tiltu un caurteku sakārtošana, lai no ceļiem labi novadītu ūdeni. Diemžēl tagad ir samazināts arī valsts budžeta finansējums ceļiem, bet pašvaldības dara, cik var.Pērn kopā ar Alūksnes pašvaldību centāmies gūt papildu finansējumu ielām no valsts, bet kaut kā neiekļuvām starp pilsētām, kas saņem Eiropas fondu līdzekļus ceļu remontiem. Darīts tika, runāts ar visiem priekšniekiem, bet lielu veiksmju nav, tomēr inertumu nevienam negribu pārmest. Grūti spriest, kas ir traucējošie faktori – iespējams, tā ir partejiskā piederība. Jaunievēlētajiem Alūksnes novada deputātiem nevajadzētu zaudēt saikni ar VAS „Latvijas valsts ceļi” speciālistiem, konsultēties ar viņiem par līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Deputātiem nevajadzētu ceļu naudu izšķiest sīkumos, bet plānveidīgi sakārtot lielākus objektus, kas novadam aktuāli. Svarīgākais ir plānveidīga darba organizācija.”
Imants Mucenieks, VAS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona izpilddirektors
Politiķi varēja strādāt raženāk
“Līdz novadu vēlēšanām valsts budžeta grozījumi netiks pieņemti, tādēļ tikai pēc vēlēšanām uzzināsim, kāds būs patiesais finansējuma samazinājums daudzās nozarēs, tostarp ceļiem, tādēļ ir naivi domāt, ka pēc novadu izveides reģioni attīstīsies. Līdz šim Alūksnes rajona pašvaldības izrāda lielu interesi par pašvaldības ceļu sakārtošanu, piemēram, Pededze, Veclaicene, Mārkalne, Jaunalūksne, Ilzene, Vireši. Iespēju robežās pagasti dara, ko var. No nodokļa, ko maksā ceļu lietotāji, ceļu remontiem tiek piešķirta maza daļa, jo lielāko daļu valsts patur savā budžetā citām vajadzībām. Turklāt arī šī mazā daļa vēl sadalās starp valsti un pašvaldībām, bet šogad tā ir samazināta uz pusi. Ja noņems Kohēzijas fonda naudu, tad būs vēl mazāk. Manuprāt, valstiski šī sistēma ir jāmaina un jāveic finansējuma pārdale, lai vairāk naudas ieguldītu ceļu remontos. Arī ar Autoceļu fondu politiķi spēlējas, kā grib – tad atjauno, tad atkal likvidē. Alūksnes rajonā ir pašvaldību vadītāji, kas cīnījušies par savu ceļu sakārtošanu ļoti rezultatīvi, bet tādu ir maz. Jābrīnās par Alūksnes pilsētu, kas neko nav spējusi izdarīt. Piemēram, Balvi un Gulbene ir saņēmuši miljonus ceļu sakārtošanai, Alūksne – ne. Pieļauju, tas ir atkarīgs arī no rajona vadības. Pašreizējie politiķi šajā jomā varēja strādāt raženāk. Jaunajā Alūksnes novadā ceļu sakārtošana būtu jāsāk ar pilsētas un pagastu centriem. Uzskatu, ka novadu vēlēšanās nebūs svarīgas personālijas, jo mēs balsojam par sarakstu. Viss ir iepriekš sarunāts – ne jau tas būs pirmais, kuram tauta ievilks krustiņu, bet tas, kuram vajag tikt.”
Vilis Ludvigs, SIA „Alūksnes meliorācija” valdes loceklis
Vai nav īstā
partija?
“Manuprāt, vietējie politiķi līdz šim ceļu sakārtošanā varēja izdarīt vairāk. Ceļi mūsu rajonā ir bēdīgā stāvoklī – diemžēl tā tas ir visā Latvijā. Kā iedzīvotāju ceļu stāvoklis mani neapmierina. Bedrītes tik lāpa un lāpa gadu no gada, bet jaunu asfalta segumu klāj maz. Autovadītājiem ir grūti spriest, kā un cik lietderīgi sadala ceļiem paredzēto finansējumu, bet visi autovadītāji redz, cik sliktā stāvoklī tie ir. Latvijā pie naudas var tikt divējādi – caur partijas pazīšanos vai veicot atskaitījumus. Pierādīt to ir grūti, bet tas ir zināms gandrīz katram šajā valstī. Nav noslēpums, ka Tautas partija finansiāli atbalstīja tās Latvijas pašvaldības, kurās pie varas bija partijas pārstāvji. Piemēri ir tepat blakus – Gulbenē, Balvos. Pārējiem iedalīja ļoti minimālus „atbirumus uz malām”, lai varētu teikt, ka tika taču arī tiem. Bet pamatā visas lielās summas apgrozījās tikai valdošās koalīcijas pārstāvētajās pašvaldībās. Grūti spriest, vai Alūksnē un rajonā nav īstā partija. Alūksnē mēri tik bieži mainās, daži no viņiem bija Tautas partijā, bet tagad tā vairs nav pie varas un arī valsts naudas maks vairs nav tik biezs. Pašlaik ir grūti prognozēt, kāda struktūra Alūksnes novadā izveidosies un cik naudas būs. Manuprāt, novadā vajadzētu veidot komisiju, kurā būtu gan kompetenti ceļu speciālisti, gan domes deputāti. Viņiem būtu jāizvērtē, kas ir prioritārs. Līdz šim daudzreiz plašākai sabiedrībai nav saprotams, kādēļ tieši tam mērķim tērē līdzekļus. Novada domei jāgādā par Eiropas fondu līdzekļu piesaisti mūsu ceļu sakārtošanai, jo līdz šim pie tā ceļu jomā strādāts ļoti vāji.”
