Tamāra Stafecka, novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja – galvenā grāmatvede
Pašvaldībām klāsies grūti
Valdības ieplānotie konsolidācijas pasākumi uz pašvaldībām varētu atsaukties negatīvā veidā: pārāk daudz izmaiņu un krasu PVN paaugstināšanu, lai iedzīvotāji spētu tikt galā un visu samaksāt. Ja, piemēram, siltumenerģijai, dabasgāzei un transporta pakalpojumiem vēl ir pieņemams PVN likmes paaugstinājums, proti, no 10 uz 12 procentiem, tad elektroenerģijas gadījumā lēciens ir no 10 uz 22 procentiem. Tā ir ļoti liela summa, kas veidojas, saskaitot visus izdevumus kopā. Vēl ir izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī. Tajā pašā laikā sociālajām garantijām ir noteikti griesti. Tu nevari saņemt pabalstu tādā apmērā, kādu esi nopelnījis, jo visam ir noteikts limits. Pieļauju, ka, ieviešot praksē visus plānotos budžeta konsolidācijas pasākumus, varētu attīstīties ēnu ekonomika un nelegālā nodarbinātība. Cilvēkiem vienkārši nebūs stimula apzinīgi maksāt nodokļus. Ja viņi negribēs vai nevarēs samaksāt, tas atsauksies uz pašvaldības budžetu, bet viss, kas skar pašvaldības budžetu, attiecas arī uz iedzīvotājiem. It kā šobrīd tiek runāts par to, ka valsts varētu garantēt pašvaldībām daļu ienākumu, lai gadījumā, ja plānotā ienākumu daļa neizpildās, tas neiecirstu dziļu robu budžetā. Ja valdība uz to neparakstīsies, tad pašvaldībām nākamajā gadā klāsies ļoti grūti.
Aija Kopmane, SIA “Alūksnes Lielā aptieka” vadītāja
Visvairāk cietīs
pensionāri
Pret plānotajiem konsolidācijas pasākumiem attiecos negatīvi tieši medikamentu PVN likmes paaugstināšanas dēļ no 10 uz 12 procentiem. Savu attieksmi jau paudām Latvijas Farmaceitu biedrībai. Tā to solīja ņemt vērā, apspriežot plānotos konsolidācijas pasākumus valdes sēdē, bet vēlāk – iesniedzot pretenzijas Veselības ministram. Vissāpīgāk šo pasākumu ieviešana varētu skart pensionārus, kas ir lielākie medikamentu patērētāji. Ja pirms vēlēšanām skaisti solīja, ka pensionāru dzīvi nepasliktinās, tad tagad – kaut arī dažu procentu robežās – viņiem būs ļoti nepatīkami redzēt jaunas un vēl augstākas cenas, nekā tās ir šobrīd. Cenu kāpumu mēs izjūtam visu laiku, jo medikamentu ražotāji tās paaugstina bezmaz vai katru nedēļu. Tas nozīmē, ka mums automātiski nākas paaugstināt cenas. Ja vēl tam visam papildus nāks klāt lielāks pievienotās vērtības nodokļa procents, nestādos priekšā, kādas varētu izskatīties medikamentu cenas rezultātā. Viennozīmīgi, ka uz iedzīvotājiem tas atsauksies negatīvi. Galu galā medikamenti ļoti lielam skaitam cilvēku pieder pie pirmās nepieciešamības precēm. To, kas viņiem ir nepieciešams, iedzīvotāji būs spiesti pirkt neatkarīgi no cenas, taču manipulēt ar to nav godīgi.
Armands Musts, Alūksnes tautsaimnieku apvienības “ALTA” valdes priekšsēdētājs
Taktika neatbilst mērķiem
Nākamajā gadā plānotie budžeta konsolidācijas pasākumi kārtējo reizi pierāda, ka valdība joprojām nav sapratusi būtiskāko, proti, ka vispirms jāsamazina valsts administratīvie tēriņi, nevis jāķeras klāt tiem, kas naudu ražo – privātajā sektorā strādājošajiem nodokļu maksātājiem. Parasti uz to iebilst, ka arī ierēdņi ir nodokļu maksātāji, taču tajā pašā laikā neredz, ka ierēdņi ir lielākie nodokļu maksātāju naudas tērētāji. Mans uzskats ir tāds, ka vispirms vajadzētu tikt galā ar mūsu lielo pārvaldes aparātu, kurš ir nenormāli dārgs. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mums administratīvā valsts pārvalde ir uz pusi lielāka nekā Igaunijā. Neesmu iedziļinājies visos ar budžeta konsolidāciju saistītajos plānos, taču viennozīmīgi, ka tas nav vērsts uz normālu valsts darbošanos visās jomās. Mainot PVN standartlikmi, tas paaugstinās cenas jebkurai precei vai pakalpojumam. It kā tas procents nav liels, bet jau tagad iedzīvotāji nevar daudz ko atļauties, skaitot naudu un ierobežojot savus tēriņus. Kas notiks, kad viss kļūs vēl dārgāks? Tāpat ar uzņēmējdarbību saistīto PVN likmju paaugstināšana. Tas viss neiet kopā ar valdības propagandētajiem mērķiem, jo šī taktika ne pie kā laba nenovedīs.
