Tatjana Segliņa, pansionāta “Alūksne” virtuves bloka vadītāja
Steidzami vajag jaunu apkures sistēmu
Man ir radies iespaids, ka pašvaldības deputāti nedomā un nerūpējas par vecajiem cilvēkiem un pansionātā strādājošajiem. Mūs visus satrauc, ka apkures sistēma ir avārijas stāvoklī. Cik reižu par to ir runāts un prasīts! Tiesa, neviens nesaka, ka nevajag vai nedarīs. Sola, ka būs. Tomēr līdz šim vēl nekas nav izdarīts. Es strādāju divarpus gadus, un šajā laikā nekas nav uzlabots apkures sistēmā. Turklāt jāņem vērā, ka krāsnis kritiskā stāvoklī bija jau agrāk. Tā ir mūsu galvenā problēma, tāpēc nemitīgi par to tiek atgādināts gan Alūksnes pilsētas domes, gan rajona padomes deputātiem. Kamēr šis jautājums nav atrisināts, nevaram domāt ne par ko citu. Citas lietas var pagaidīt, bet krāsnis nākamajā apkures sezonā vairs nevarēs kurināt. Kad būs ierīkota centrālapkure, vajadzēs gādāt par logu maiņu un apkārtnes labiekārtošanu. Tiesa, nevaram teikt, ka pansionātā nekas nav darīts, jo ir uzlikts jauns jumts. Tomēr pārsvarā remonts telpās ir veikts pašu spēkiem. Virtuvē darba apstākļi ir normāli. Pansionāta klientu ēdināšanai finansējums ir pietiekams. Pirms trim mēnešiem saņēmām humāno palīdzību – tonnu putraimu – no Sarkanā Krusta. Paldies par atbalstu! Pati dzīvoju Alsviķu pagastā. Man liekas, ka pašvaldības sociālais darbinieks nepietiekami rūpējas par vecajiem cilvēkiem. Man kaimiņos dzīvo veca tantiņa, bet ne reizi neesmu redzējusi, ka pie viņas atbrauktu no pašvaldības. Viņai nav neviena tuvinieka, tāpēc palīdz kaimiņi – ienes ūdeni, malku un iedod zupu paēst.
Maija Kārkliņa, Apes domes sociālā darbiniece
Smagums gulstas uz pašvaldības pleciem
Vairāki iepriekšējie gadi Apes sociālajam dienestam ir bijis izaugsmes laiks. Ar katru gadu palielinājās pašvaldības sociālais budžets, tāpēc varējām palīdzēt ne tikai maznodrošinātām personām, bet arī citiem grūtībās nonākušiem apeniešiem. Ir apmācīti sociālā darba speciālisti, tāpēc mūsu darbs vairs neaprobežojas tikai ar pabalstu dalīšanu. Sniedzam palīdzību dažādu sarežģītu dzīves situāciju risināšanā, piesaistot citas institūcijas un speciālistus. Esam gandarīti par deputātu sapratni. Ar pašvaldības atbalstu ir iekārtotas dienesta telpas pirmajā stāvā, turklāt ir iekārtota uzbrauktuve, lai telpās iekļūtu cilvēki ar kustību traucējumiem. Arī tualete ir piemērota viņu vajadzībām. Turpretim šis gads ir radījis satraukumu un neziņu. Strauji palielinās bezdarbs, bet valdības pieņemtie lēmumi paredz finansiālo atbalstu trūcīgajiem nodrošināt uz pašvaldību rēķina. Kur lai ņem naudu, ja tām budžets ir krietni samazināts? Agrāk trūcīgās personas varēja par brīvu ārstēties stacionārā, bet tagad ir jāmaksā 6 lati par diennakti. Kurš garantēto minimālo ienākumu (GMI) saņēmējs to var atļauties, ja viņa ienākumi ir 37 lati mēnesī? Turklāt GMI nodrošināšanai tagad ir vajadzīgs lielāks pašvaldības ieguldījums. Pērn GMI izmaksājām 380 latus, bet šogad – jau 622 latus. Netiek īstenota Eiropas Komisijas programma vistrūcīgākajām personām, kas paredz nodrošināt tām pārtikas grozu. Ar katru dienu sarūk optimisms, jo mūsu valstī cilvēks vairs nav vērtība.
Anna Tumševica, Invalīdu biedrības Alūksnes nodaļas vadītāja
Deputāti ar vienu roku dod, ar otru ņem
Pašvaldības biedrības nodaļai nekad nav piešķīrušas lielu finansiālu atbalstu, bet šogad tas ir vēl samazināts. Alūksnes rajona padome atbalstu sniedz gandrīz tikpat lielu kā pērn, bet Alūksnes dome no 220 latiem ir iedalījusi mazāk nekā pusi – 90 latus. Tas mums ir ļoti sāpīgi, jo par tautas nama telpu izmantošanu mums ir jāmaksā. Invalīdu biedrība ir bezpeļņas organizācija, tāpēc varētu vismaz samazināt telpu īres maksu. Tikai reizi gadā varam telpas izmantot par brīvu. Tas ir pārāk mazs atbalsts, jo gadā rīkojam vismaz četrus pasākumus. Invalīdiem jau tā ir maz iespēju apmeklēt sarīkojumus, bet viņi vēlas tikties un būt kopā. Jau tagad daudzi interesējas par pasākumu, ko jūnijā rīkojam pie ezera. Biedrības darbībā grūtības rada savas pietiekami lielas telpas trūkums. Pašvaldībām nav izdevies atrast citu, kā vien 7 kvadrātmetrus lielu garāžu ēkā. Ja atnāk vairāk par vienu diviem cilvēkiem, tajā nav vietas. Būtu vajadzīgs, lai varam tikties un rīkot aktivitātes arī ikdienā, nevis tikai dažas reizes gadā sarīkojumos. Slikta ir sabiedrisko telpu pieejamība Alūksnē. Poliklīnikā, slimnīcā un tautas namā ir grūti iekļūt cilvēkiem ratiņkrēslos. Multiplās sklerozes biedrības izstrādātais projekts ir guvis atbalstu, tāpēc tiks ierīkota uzbrauktuve pie tautas nama. Taču deputāti par to acīmredzot nav domājuši. Ceram, ka valdība nesamazinās invaliditātes pensijas. Ir samazināta kompensējamo zāļu atmaksa, tāpēc invalīdi daudzas vairs nevar iegādāties. Ir grūti izdzīvot ar pensiju, kas pārsniedz tikai 100 latus.
