Andis Krēsliņš, Alūksnes novada domes deputāts
Vajag saprast, kāpēc maksā nodokļus
Ēnu ekonomikas apkarošanā vissvarīgākais ir katram redzēt, par ko viņš maksā nodokļus. Ja var secināt, ka valsts nodrošina iedzīvotājiem paredzētos pakalpojumus – vismaz minimālo medicīnisko apkalpošanu, sociālās garantijas – un var justies droši, tad arī katrs saprot – nodokļi ir jāmaksā. Turpretim, mainot šos nosacījumus, saprotama ir vēlme šos nodokļus nemaksāt. Man šķiet, ka pirmo reizi valstī ir jūtama vēlme labot līdz šim pieļautās kļūdas nodokļu politikā un iespēju robežās mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, cik tas ir iespējams saskaņā ar budžetu. Tas ir paredzēts vairāku politisko partiju programmās. Slikti ir tas, ka cilvēki un viņu vajadzīgas tika aizmirstas tajos gados, kad valstī bija ekonomiskā izaugsme. Līdz ar to, sākoties krīzei, “grieziens” iznāca nepamatoti liels. Tāpēc arī cilvēkiem trūkst vēlmes palīdzēt valstij un maksāt nodokļus. Ja nodokļus samazinātu, jau tagad, kad nav jūtamas ekonomiskās izaugsmes, tad attiecīgi būtu jāsamazina arī pakalpojumi iedzīvotājiem. Līdz ar ekonomisko izaugsmi nevajadzētu palielināt pakalpojumu apjomu, bet samazināt nodokļus. Tas būtu pareizais ceļš, kā valstī sakārtot nodokļu politiku. Ar kontroles un represīvām metodēm ir grūti palielināt nodokļu iekasēšanu, jo šo ierēdņu uzturēšana ir ļoti dārga. Manuprāt, katram padomāt liek reklāma “Ar nodokļu nemaksāšanu tu atņem pensiju saviem vecākiem”.
Andis Kaktiņš, SIA “Deiwoss” valdes priekšsēdētājs
Nemaksā nodokli, ja nopelnīto iegulda attīstībā
Mans viedoklis nav mainījies tāpēc, ka jaunā valdība sola nepalielināt nodokļus. Jo lielāki ir nodokļi, jo mazāk tos iekasē. Ja tos samazinātu līdz optimālam līmenim, tad valsts iegūtu vairāk. Uzņēmējiem nebūtu jēgas meklēt variantus, kā tos apiet. Manuprāt, kopējo nodokļu slogu vajadzētu samazināt par 20 līdz 30 procentiem. Esmu pārliecināts, ka kopējie nodokļu ieņēmumi nebūtu mazāki, bet varbūt pat lielāki. Tas veicinātu ēnu ekonomikas mazināšanos. Vajadzētu paskatīties, kādi nodokļi ir Igaunijā un Lietuvā. Ja Igaunijas uzņēmums nopelnīto naudu iegulda attīstībā, tad tam nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Tas ir jāmaksā, ja tiek ņemtas laukā dividendes. Tas ir lielisks piemērs, kā veicināt uzņēmējdarbību. Ne velti vairāki Latvijas uzņēmumi savu darbību ir pārreģistrējuši Igaunijā. Ja ar kaimiņvalstīm salīdzina bruto algu, tad Latvijā pēc nodokļu nomaksas saņem vismazāk. Protams, katram darba ņēmējam ir pašam jāizvērtē, kādi ir apstākļi darba tirgū un vai izvēlēties darbu, par kuru algu maksā aploksnē. Šī sistēma ir visiem zināma, taču tieši lielie nodokļi to sekmē. Tā ir aksioma – jo lielāki nodokļi, jo vairāk izplatīta ir ēnu ekonomika. Tie ir savstarpēji saistīti svaru kausi. Ir atsevišķi uzņēmējdarbības veidi, kuros rentabilitāte ir zema. Ja tajā ir jāmaksā lieli nodokļi, tad ir jāizvērtē – likvidēt uzņēmumu vai mēģināt izdzīvot, maksājot algas aploksnēs un citus ceļus noturēties.
Vizma Dandena, kooperatīvās sabiedrības “Gaujiena” vadītāja
Maz gādā par mazajām lauku saimniecībām
Ja uzņēmumam 50 procenti no ienākumiem ir jāsamaksā dažādos nodokļos, tad tas, protams, ir pārāk smags slogs. Tāpēc ir saprotams, ka uzņēmēji cenšas visādi izgrozīties. Ja ienākumu un pievienotās vērtības nodokļi būtu samērīgi, tad nebūtu ne iemesla, ne vajadzības no tiem izvairīties. Lai būtu jāmaksā mazāk, uz papīra ir minimālās algas, bet pārējo saņem aploksnēs. Nezinu, ko šajā situācijā var mainīt reklāmas “Man uzspļaut!”, apelējot pie nodokļu maksātāju sirdsapziņas. Katrs uzņēmums grib strādāt godīgi, bet ir grūti tādam būt, ja ir tik lieli nodokļi. Uzskatu, ka mūsu valdībai vajadzētu vairāk rūpēties, lai netiktu iznīcināta lauksaimnieciskā ražošana. Ir jāatbalsta ne tikai lielās, bet arī mazās zemnieku un piemājas saimniecības, mazinot nodokļus un birokrātisko slogu. Milzīgas prasības produkcijas ražošanai un nepārtrauktas kontroles nereti liek atteikties no uzņēmējdarbības. Zinām, ka daudzi mājās ada vai sien sieru, bet nereģistrē uzņēmējdarbību drastisko prasību dēļ. Viņu ienākumi nav tik lieli, lai būtu vērts maksāt vēl nodokļus. Diemžēl arī mājražošana tāpēc dažkārt ietilpst ēnu ekonomikā. Šķiet, ka Igaunijā un arī citās Eiropas valstīs neliek maksāt nodokli, ja grib pārdot mežā salasītas ogas vai sēnes. Vācijā redzējām, ka vienā mājas galā ir SPA centrs ar pirti un baseinu, bet otrā galā – govju kūts. Tiesa, tur nav kūts smakas, tomēr Latvijā kaut ko tādu ir grūti iedomāties.
