Kurš gan nebaidās par savu īpašumu un mantu, aizsargājot to, kā vien spēj. Taču ir brīži, kad paša neuzmanība vai zagļa pārlieku lielā veiklība tomēr liek mums ciest.
Kurš gan nebaidās par savu īpašumu un mantu, aizsargājot to, kā vien spēj. Taču ir brīži, kad paša neuzmanība vai zagļa pārlieku lielā veiklība tomēr liek mums ciest. Īpaši manīgi un viltīgi ir kabatzagļi, kas brīdī, kad esam zaudējuši modrību, mūs ātri apstrādā tirgū, sabiedriskajā transportā vai, ejot pa ielu.
Kabatzagļi visvairāk mīl uzdarboties vietās, kur ir vairāk cilvēku, tāpēc mazpilsētās viņu ir daudz mazāk nekā, piemēram, Rīgā. Jāatzīst, ka arī pašai Rīgā gandrīz nācās ciest no kabatzagļa uzbrukuma, bet, laikus reaģējot, viņa drosme apsīka, un zaglis saprata, ka šoreiz iecerētais neizdosies.
Ir svarīgi zināt, kā kabatzagli atpazīt, kur viņi visbiežāk cilvēkus apdraud un kā no zagļiem izvairīties.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Zigurds Safranovičs atzīst, ka Alūksnes rajonā policijai nav problēmu ar kabatzagļiem, jo to ir ļoti maz.
“Katru gadu ir ļoti maz gadījumu, kad mums sūdzas par kabatzagļu veiktajām darbībām. Tas ir raksturīgāk lielpilsētām, tomēr arī mēs nedrīkstam zaudēt modrību. Braucot uz Rīgu, visvairāk ir jāuzmanās tirgū un sabiedriskajā transportā. Galvenais – neatstāt pavērtu somu uz muguras, vai bikšu aizmugurējā kabatā glabāt naudas maku. Naudu labāk ielikt vairākos makos un noglabāt dažādās vietās. Pats vienmēr gādāju par savu drošību un līdz šim neesmu cietis no zagļu uzbrukumiem. Jau no mazotnes man nav paticis vērtīgas lietas glabāt bikšu kabatās, bet gan iekšējās kabatās, ko var aizpogāt vai aizvilkt ar rāvējslēdzi,” stāsta Z.Safranovičs.
Viņš uzsver, ka cilvēku kļūda ir tā, ka makā glabā kredītkartes PIN kodu vai sava konta numuru. “Tos gan vajadzētu glabāt rūpīgāk, ja nevar atcerēties no galvas. Zinu, ka daži šos ciparus šifrējot ieraksta mobilā tālruņa numurā,” saka Z.Safranovičs.
Zog, līdz rokas neklausa
Profesionālie kabatzagļi ir uzskatāmi par atsevišķu, savrupu noziedznieku grupu, kurai ir savas, tikai šim noziegumam raksturīgas amata pārmantošanas tradīcijas. Tādi kabatzagļi, kuri par vienu un to pašu noziegumu ir tiesāti desmit un pat vairāk reižu, nav retums. Tāpat ir sastopamas situācijas, kad kopā darboties dodas vecāki, bērni un pat mazbērni.
Kabatzagļi vienmēr ir skaitījušies kā noziedzīgās pasaules elite, jo tas ir noziegums, kur visu izšķir individuālā meistarība, taču vienlaikus tas ir arī visai riskants pasākums.
Kabatzagļi nav tikai noziedznieki. Šī nodarbe ir viņu dzīvesveids, dzīves filozofija, adrenalīns un iztikas pelnīšanas avots. Tas, kurš uz šā ceļa ir nostājies un iemācījies visus zagļu trikus, parasti to dara līdz sirmam vecumam – līdz rokas vairs neklausa.
Par zagļu upuriem parasti kļūst sabiedrības neaizsargātākā daļa – gados veci cilvēki un sievietes. Kabatzādzībām nav sezonas rakstura: vasarā ir viegli apzagt, jo nav virsdrēbju ar iekškabatām, bet ziemā biezās drēbes ir mazāk jūtīgas un arī cilvēku burzma sabiedriskajā transportā ir daudz lielāka.
Pusaudži zog ne tikai naudu
Visbīstamākā grupa ir profesionālo kabatzagļu bandas, kurās parasti vienlaikus darbojas trīs līdz četri cilvēki un katram grupas loceklim ir savs uzdevums. Parasti viens novērš upura uzmanību, otrs rada mākslīgu burzmu, pagrūžot vai pastumjot, un tikmēr galvenais grupas loceklis apstrādā kabatas vai somu. Šie ir bīstamākie un sekmīgākie kabatzagļi, kuru iecienītākā “darba vieta” ir sabiedriskais transports. Vēl sastopami daži “vecā kaluma” zagļi, kuri ar žileti vai asi uztrītu monētu var sagriezt somu vai kabatu, taču tas jau ir retums.
Kabatzagļi nereti arī ir pusaudži un narkomāni. Viņi ir neprofesionāli, bez noteiktas darbības vietas un metodēm, taču arī viņi cenšas darboties burzmā. Viņi ir neprognozējami un var izmantot jebkuru gadījumu, kad esat kļuvis neuzmanīgs pret savām mantām.
Pusaudži to parasti dara nelielās grupās, kur viena daļa uzkrītoši skaļi uzvedas, pievēršot sev uzmanību, tikmēr pārējie mēģina zagt. Šīm grupām ir raksturīga arī zināma nekaunība, ko izsauc meistarības trūkums – viņi somās un kabatās “lien” diezgan atklāti, zinot, ka pat tad, ja viņus pieķers, neviens jau pakaļ neskries un aizturēt nemēģinās.
Ja profesionālie zagļi orientējas uz naudas makiem, tad šī grupa nesmādēs neko – viņi zog visu, kas ir kabatās, īpaši mobilos telefonus.
Tirgū zaglis neatšķiras no citiem
Kabatzagļiem iecienīta “darba vieta” ir sabiedriskais transports. Parasti upuris tiek nolūkots jau pie pieturas, novērtējot turības līmeni un izpētot maka novietojumu, jo tieši pie pieturas cilvēki sagatavo naudu braukšanai. Tuvojoties transportlīdzeklim, bandas locekļi sastājas viņam apkārt un, izmantojot situāciju, ka pilsētas transports parasti ir pārpildīts, iekāpšanas brīdī izveido mākslīgu burzmu. Var būt arī situācija, kad visi saspiežas apkārt upurim, un parasti naudas maks tiek izvilkts jau pirmās pieturas laikā.
Nozagto naudas maku nereti uzreiz nodod rokās kādam bandas loceklim – tas tiek darīts, ja nu pēkšņi viņš tiek noķerts, jo aizvietot ierindas biedru ir vienkāršāk nekā reālo kabatu apstrādātāju. Nākamajā pieturā visi bandas locekļi izkāpj, ar to var uzskatīt, ka maks ir neatgriezeniski pazudis. Bieži zagļa lomā ir no bērna kājas apmācīts pusaudzis, kuram līdz 14 gadu vecumam kriminālatbildība nedraud.
Arī veikalos un tirgū strādājošie kabatzagļi uzskatāmi par profesionāļiem, taču šeit parasti tie darbojas divatā. Veikalos nav vajadzīgi īpaši fiziskie dotumi, tāpēc tur var kopīgi darboties gan divas sievietes, gan arī vīrietis un sieviete. Te apzagšana parasti notiek vai nu laikā, kad pircējs sarunājas ar pārdevēju, vai ir iestājies rindā pie kasēm. Gan vienā gadījumā, aplūkojot preci un cenu, gan otrā – skatīšanās iepirkumu grozā ar domu “vai es visu nopirku?” novērš upura uzmanību.
Zādzība notiek brīdī, kad kāds nostājas blakus, it kā ieinteresējoties par to pašu preču stendu, vai nevilšus jums uzgrūžoties, kā arī, spraucoties garām. Viens zaglis nostājas tā, lai no malas neviens neko neredzētu, bet otrs tikmēr darbojas. Šos zagļus vizuāli atpazīt ir grūti, jo viņi vienmēr ir solīdi ģērbušies un parasti neatšķiras no citiem pircējiem.
Nedāvināsim naudu kabatzaglim!
Kabatzagli atpazīt nav viegli, taču kārtīgam vērotājam tas ir pa spēkam. Nerakstīta tradīcija ir arī tā, ka viņiem parasti ir vairākas dienas neskūta bārda. Vienam rokās var būt kāds viegls iepirkuma maisiņš vai uz rokas uzmests apģērba gabals, kas noder kā maskēšanās elements. Ja ir ziema, kabatzaglis pat vislielākajā salā cimdus nevalkā vai arī tos novelk labu laiku pirms transporta pienākšanas.
Vislabāk ir nēsāt līdz iespējami mazāk skaidras naudas. Parasti uzreiz pēc apzagšanas zagļi zibenīgi pārbauda maku, izņem skaidro naudu un maku izmet, jo tas ir pierādījums, kura dēļ var nokļūt aiz restēm.
Tiem, kas lieto kredītkartes, ir lietderīgi PIN kodu iegaumēt, jo uzrakstīta PIN koda glabāšanu makā ir savas naudas uzdāvināšana kabatzaglim. Pamanot zādzību, uzreiz karte ir jānobloķē.
Kāpjot sabiedriskajā transportā, pirmkārt, jādomā, kur atrodas maks, nevis par to, vai dabūs sēdvietu. Jākļūst uzmanīgiem, ja kāds uzsvērti laipni palaiž pa priekšu vai pēkšņi iedomājas sašņorēt kurpi, esot blakus. Arī sīknaudu konduktoram ieteicams sagatavot laikus, lai pēc iekāpšanas nebūtu jādemonstrē pārējiem savs naudas maks.
Ja kāds pēkšņi uzgrūžas vai mēģina uzsākt kādu sarunu, uzreiz jāpārbauda savas kabatas vai soma. Ja konstatēts zādzības fakts, nekautrējoties uzreiz jāceļ trauksme – visticamāk, ka tad nozagtais maks atradīsies uz grīdas. Somu vienmēr ieteicams turēt priekšā, drošības pēc uzliekot tai arī roku, bet nekad nelikt zemē.
Vīriešu lielākā kļūda ir naudas maka glabāšana bikšu aizmugurējā kabatā. Ja citu iespēju nav, tad labāk turēt to rokā. Ja vienīgais nesamais ir iepirkumu maisiņš, naudas maku nekad nevajag atstāt virspusē, bet ielikt maisā esošajām mantām pa vidu.
Savukārt, apmeklējot kādu publisku iestādi, nekad nevajag atstāt maku virsdrēbēs vai somā, kuru uzkārs uz pakaramā vai krēsla atzveltnes. Sēžot pie bāra letes, bikšu aizmugurējā kabatā atstātu naudas maku var izvilkt pat amatieris. Sargāsim sevi paši!
***
Kur zagļi dzīvokļos meklē naudu?
Paslēpjot naudu īpašās vietās dzīvoklī, tās atrašana zaglim neradīs problēmas.
Ierindas cilvēku domāšana ir līdzīga, un profesionāls dzīvokļu zaglis naudu atradīs jebkurā vietā. Paradoksāli, bet dzīvokļu zagļi naudu pirmām kārtām meklē šādās vietās:
– atkritumu spainī, zem tā ieliktās avīzēs un virtuvē zem izlietnes;
– vannas istabā zem vannas un tualetē – ūdens noskalojamā tvertnē;
– drēbju skapī starp dvieļiem un palagiem;
– starp grāmatām un, ja laiks atļauj, tad arī izšķirstot tās;
– tikai pēc tam tiek apskatītas tradicionālās vietas – skapju un sekciju atvilktnes, kurpju kastes, videokasešu plaukti un rakstāmgaldi.
