Izrādās, ka Latvijā starp valstīm Baltijā un, protams, arī Eiropā ir zemākā minimālā darba alga.
Izrādās, ka Latvijā starp valstīm Baltijā un, protams, arī Eiropā ir zemākā minimālā darba alga. Šobrīd tā ir 80 latu, bet arodbiedrības ar nākamo gadu pieprasa to palielināt līdz 100 latiem augošās inflācijas dēļ. Rēķinot eiro, Latvijā tā ir 121 eiro, Lietuvā – 145 eiro, Igaunijā – 172 eiro.
Iespējams, stājoties Eiropas Savienībā, Latvijas valdība bija apņēmības pilna mazināt nabadzību un sociālo atstumtību valstī, kā tas skaļi tika pausts, tomēr, šķiet, notiek sabiedrības vēl lielāka noslāņošanās un grimšana nabadzībā. Tad jau nav jābrīnās, ka Latvijas darbaspēks un arī nodokļi aizplūst uz tālām zemēm cilvēku bezcerības un bezizejas dēļ. Un, protams, tur jau arī cilvēks nav nekas vairāk kā darba vergs, kas savā zemē valsts nesakārtotās sociālās ekonomikas dēļ nespēj dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.
Diezin vai daudzi piekritīs, ka valdība saprāta robežās domā par tautas labklājību. Ir kā teicienā – ar vienu roku dod, bet ar otru ņem nost. Pieliek pie pensijas divus latus, bet tajā pašā laikā palielina cenas par medicīniskajiem pakalpojumiem, arī par komunālo pakalpojumu maksājumiem komisijas maksu paaugstina uz iedzīvotāju rēķina, lai attiecīgās institūcijas nopelnītu, bet citas savukārt izvairītos no naudas liekas izdošanas.
Tā vien gribas teikt, ka cilvēks tiek provocēts dzīvot negodīgi un krāpjoties, jo, godīgi strādājot, daudzos gadījumos pienācīgu darba augļu nebūs. Valdība gan ir parakstījusi attiecīgu dokumentu, kurā apņemas līdz 2015.gadam Latvijā mazināt dažādu sociālo grupu atšķirības un uzlabot situāciju dažādās dzīves jomās. Pagaidām nekas neliecina par uzlabojumiem šajā jomā, plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem ir pārāk liela.
Vai nākotnē būs mazāk cilvēku, kam ilgstoši sevi jādēvē par darba meklētājiem, daudzbērnu ģimeņu, kuras nekādi nevar pārkāpt nabadzības slieksnim? Vai daļai lauku iedzīvotāju mūždien būs jāturas pie vienīgās gotiņas astes un jāsaka, ka citādāk dzīvot nav vērts? Saprotams, ka valsts nesakārtotība veicina arī nelegālās nodarbinātības izplatību. To vēlas apkarot tāpat kā panākt Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā, ņemot vērā darba izmaksas, kuras Latvijā ir viszemākās salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Galvenais – kā to vēlas izdarīt? Samazinot piemaksas par nakts darbu un virsstundu darbu un līdz ar to – arī pensiju apjomu un sociālās garantijas? Nevar taču salīdzināt, kā ir strādāt naktī, kad ir vajadzīga lielāka koncentrēšanās un cilvēks ir noguris, nekā strādājot rīta agrumā vai dienā. Tā vien šķiet, ka daudzi likumi tiek vērsti nevis lai vienkāršotu un uzlabotu cilvēka dzīvi, bet gan lai sarežģītu un sadārdzinātu iespēju dzīvot.
