Meditācija ir visdabiskākais cilvēka stāvoklis. Tā palīdz mums atgriezties pie savas īstenās dabas, nomierina apmulsušo prātu, garīgi attīra un apskaidro. Meditācijas prakse ir derīga visiem, tā ir drošs ceļš uz gara un miesas veselību.
Meditācija ir visdabiskākais cilvēka stāvoklis. Tā palīdz mums atgriezties pie savas īstenās dabas, nomierina apmulsušo prātu, garīgi attīra un apskaidro. Meditācijas prakse ir derīga visiem, tā ir drošs ceļš uz gara un miesas veselību.
Mierīga apcere ir tā, kas mūs glābj, kad cieš ķermenis un dvēsele, tā dod cerību un parāda ceļu uz izveseļošanos. Atrasties mierīgas apceres stāvoklī nozīmē prast dzirdēt un saprast sevi. Tas nozīmē atrast atbildes, kuras atrodas katrā pašā, tikai mēs tās nesadzirdam dzīves kņadas un savu domu bezjēdzīgās drūzmēšanās dēļ.
Šādā stāvoklī nevar ieiet ikdienas dzīves burzmā, kad smadzenes aizņemtas ar vairāku problēmu vienlaicīgu risināšanu. Atveseļošanās stāvoklis – tas ir iekšējā klusuma stāvoklis. Stāvoklis, kurā esot organisms sāk dziedināt pats sevi.
Pamēģiniet pakontrolēt, ar ko aizņemts jūsu prāts – kaut vai šai mirklī. Jūs atklāsiet, ka tas ķeras pie visa, kas nokļūst tā uztveres laukā, pārlec no viena priekšmeta uz citu un rada galvā pilnīgu jucekli, bet patiesi svarīgas problēmas netiek risinātas. Jūs domājat par to, kā pabarot ģimeni, kā nopelnīt naudu, kā nopirkt kādas lietas, kā nopietni parūpēties par savu veselību, visam vēl pievienojas nožēla par pagātni, bailes par nākotni, šaubas, vilšanās, pārestības un vēl daudz citu jūtu. Un visas domas rosās, nomaina cita citu, tikai jums no tā nav nekāda labuma – tās nepiedāvā problēmu risinājumu. Tukša domu pļāpāšana nomāc Īstenības balsi – tās Īstenības, kas ir gatava dot atbildes uz jūsu jautājumiem. Gatava, ja arī jūs būsiet gatavs šīs atbildes saklausīt.
Ja aizvērsiet acis un apgūsiet koncentrētas apceres mākslu, – tukšās domas aizies, jo bez auļojoša nemierīga prāta katram ir Saprāts – dabas dota dziļa gudrība. Tas pats iekšējais dziednieks, kurš zina zāles visām kaitēm un problēmām.
Apgūt meditācijas mākslu nozīmē piemēroties Dabai ar tās varenību, spēku, tās mieru, kļūt vienotam ar lielo, vareno, mierīgo un veselo Dabu. Tas nozīmē pašam kļūt tādam kā Daba – mierīgam un veselam.
Ir sena līdzība par to, kā mūks brokastu laikā jautāja savam skolotājam: “Skolotāj, kā man sasniegt apskaidrību?” “Tu jau pabrokastoji?” jautāja skolotājs. “Tad ej un izmazgā savu bļodiņu!”
Šī līdzība stāsta par to, ka apskaidrība var slēpties visur – pat tik vienkāršā darbībā kā bļodiņas mazgāšana. Ja apzināti nodarbojas ar parastām sadzīves lietām, tad tās var dot meditācijas stāvokli.
Kas tad ir meditācija? Vispirms mēs atslābināmies un koncentrējam visu savu uzmanību uz kaut ko vienu. Piemēram, uz sava ķermeņa sajušanu, uz tā kustībām, uz kādu priekšmetu vai domu tēlu, uz paša elpošanu, uz lūgšanu vai mantru. Par meditācijas objektu var būt faktiski viss: ainava, ikona, glezna, nejauši izraudzīts punkts uz sienas; daudzas reizes atkārtota skaņa, nots, dzejoļa rindiņa; patīkams aromāts; jebkurš abstrakts stāvoklis – mīlestība, labestība, kustība, ko izdara jūsu ķermenis, sākot ar visparastāko iešanu un beidzot ar spontānu deju.
Izvēlējušies koncentrēšanās objektu, vēršam uz to savu uzmanību pietiekami ilgu laiku – tas prasa visu piepūli. Ja ir izdevies piespiest savu prātu pilnīgi koncentrēties uz meditācijas objektu, nonākam līdzsvarotā apceres stāvoklī, kas vairs neprasa piepūli. Savu spēku parāda Saprāta balss. Tad iestājas meditācijas augstākā pakāpe – vienotības sajūta ar visu esošo. Iekšējā pasaule saplūst ar ārējo, un mēs sajūtam sevi kā Visuma daļu, bet Visumu – kā daļu no sevis. Nākamā meditācijas pakāpe ir apskaidrība jeb satori. Šajā stāvoklī kļūst pieejamas īstās zināšanas par visu. Satori – tas ir gara augstākais lidojums, augstākās jēgas un laimes izjušana.
Visi meditācijas vingrinājumi jāizpilda klusos, mierīgos apstākļos, lai netraucētu citi cilvēki. Vislabāk meditēt klusā, plašā istabā, kas nav pārblīvēta ar liekām mēbelēm un dažādiem priekšmetiem. Apstākļi, kādos dzīvojam, ietekmē mūsu prātu. Plaša un gaiša istaba jau pati par sevi veicina prāta attīrīšanos. Meditācija jāizdara 2 – 4 stundas pirms vai 4 – 5 stundas pēc ēšanas. Labākais laiks nodarbībām – agri no rīta (pulksten četros, piecos) vai vakarā (pulksten septiņos, astoņos).
Meditācijā pats sarežģītākais ir sākums. Viss novirzīs jūsu uzmanību, viss traucēs un kaitinās. Svarīgākais visos gadījumos ir – izvēlēties sev atbilstošāko laiku – lai šis nodarbības nenonāktu pretrunā ar ierasto dzīvesveidu. Jāizvēlas tāds krēsls, kurā sēžot kājas atrastos uz grīdas, mugurkauls būtu taisns un rokas atrastos uz ceļiem. Var sēdēt arī lotosa pozā vai sakrustotām kājām. Svarīgi atslābināt ķermeni – vispirms kāju pēdas, pēc tam lielus, gurnus un tā tālāk, kamēr nonāksiet līdz pierei.
Ir dažādi paņēmieni ieiešanai meditācijā.
Uz pretējās sienas izvēlieties punktu nedaudz virs acu līmeņa. Skatieties šajā iedomātajā punktā, līdz acu plakstiņi kļūst smagi. Tad ļaujiet acīm aizvērties. Domās sāciet skaitīt atpakaļ no piecdesmit līdz vienam. Jūs nonāksiet stāvoklī, kad nav nekādu domu. Tad iedomājieties acu priekšā kādu labi zināmu tēlu – piemēram, skaistu ziedu. Koncentrējieties uz to – iztēlojieties ziedu pēc iespējas sīkāk, ar visām detaļām. Sajūtiet zieda smaržu.
Redzes tēla vietā var koncentrēt uzmanību uz skaņu, klusi skaitot mantru vai lūgšanu, var koncentrēties uz paša elpošanu.
Ar katru nākamo reizi ieiešana meditācijā kļūs vieglāka, līdz jūs sajutīsiet, cik nomierinošu efektu tas izraisa, cik labvēlīgi ietekmē veselību. Ar tās palīdzību varam harmonizēt savas jūtas.
Ja pēc meditācijas, atverot acis, jūs jūtat nogurumu, miegainību un nevēlēšanos kustēties, jūtaties nošķirts no realitātes,- tas nozīmē, ka jāiemācās pareizi iziet no meditācijas stāvokļa.
Nobeidzot meditāciju, nesteidzieties uzreiz strauji piecelties un atgriezties pie ikdienas darbiem. Pirms ceļaties kājās, vairākkārt savelciet un atlaidiet dūres un noskaitiet no viens līdz piecdesmit. Tad ieelpojiet – vispirms viegli, virspusēji, tad dziļāk. Atkal apzinieties un sajūtiet visu ķermeni. Sasprindziniet visu ķermeni, sažņaudziet stiprāk dūres, spēcīgi samiedziet acis. Nākamajā mirklī atslābinieties. Atveriet acis un sajūtiet sevi možu, spēka pilnu, gatavu dzīvot un darboties.
Pēc tam apsēdieties uz grīdas, pievelciet ceļus pie krūtīm un kāju pēdas ļoti cieši piespiediet pie grīdas. Tad iztēlojieties, kā no jūsu mugurkaula zemes dziļumā aiziet neredzamas saknes. Saglabājot šo pozu, krusteniski ar plaukstām aptveriet potītes, nolaidiet galvu uz ceļiem, un gara acīm skatiet, kā pa neredzamajām saknēm, kas no jūsu asteskaula stīdz zemes dziļumā, ķermenī ienāk zemes dziedinošais spēks. Šis spēks piepilda ķermeni un atgriež reālajā dzīvē. Brītiņu pastaigājiet pa istabu, pēdas stingri spiežot pie grīdas. Ja tomēr vēl jūtat gurdenumu, palēkājiet.
Visas pārējās Kacudzo Niši grāmatas “Dvēseles attīrīšana” nodaļas atvēlētas dažādu meditāciju praktiskam pielietojumam – te soli pa solim aprakstītas pozas, darbības un izjūtas. Starp tām atradīsiet meditācijas – prāta nomierināšanai, grūtsirdības un nemiera pārvarēšanai, draudzīguma attīstīšanai, labas attieksmes pret sevi veidošanai, vēlmju kontrolēšanai, izlīgšanai ar sevi, dziedinošai enerģijai, sāpju pārvarēšanai, kā arī meditācijas, kas labdabīgi ietekmē nervus.
