Bezdarba rādītāji šodienas Latvijā joprojām nav iepriecinoši, lai gan, salīdzinot, piemēram, ar 2010. gadu, situācija, nenoliedzami, ir uzlabojusies. Šajā situācijā vieni apņemas darīt teju jebkuru algotu darbu, otri ieslīgst sava veida depresijā, trešie plāno atvērt savus uzņēmumus, lai tā mēģinātu risināt ar nodarbinātību saistītās problēmas.
Noteikt pareizo virzienu
Tomēr, lai spertu pirmos soļus uzņēmējdarbībā, būtu jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, jo pretējā gadījumā bizness var beigties, teju nesācies. Bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle norāda: pirmkārt, uzsākot savu biznesu, ir jātiek skaidrībā ar nozari, kurā gribat startēt. Jāsaprot, kurā jomā cilvēks izjūt aicinājumu strādāt, kas patīk un padodas u.tml. Taču, ņemot vērā, ka mazais bizness pārsvarā gadījumu ir orientēts uz iekšējo patēriņu, pirms darba uzsākšanas būtu jāpārliecinās, vai attiecīgajai precei vai pakalpojumam vispār būs pieprasījums tirgū.
Runa ir par diviem galvenajiem virzieniem, kuros neliels, tirgū tikko debitējis uzņēmums varētu startēt. Viena iespēja – noskaidrot, kādas preces un pakalpojumi ir nepieciešami attiecīgajā nozarē strādājošajiem lielajiem uzņēmumiem. Kā uzsver E. Egle, lielie uzņēmumi nebūt visu nedara paši, bet priekšroku dod ārpakalpojumu pirkšanai, un tā ir laba iespēja mazajiem un nereti arī vidējiem uzņēmumiem.
Otra iespēja ir darbība klasterī, ko jau šobrīd veiksmīgi izmanto vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē un mašīnbūvē, strādājoši uzņēmumi. Pasaules ekonomikas literatūrā vērojama klastera definīciju dažādība, tomēr tajās var saskatīt arī kopējas iezīmes – ģeogrāfiskā koncentrācija, savstarpējā sadarbība un kopējas intereses. Tādējādi biznesa klasteri var definēt kā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modeli, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas.
Biznesa klastera struktūru var attēlot piramīdas veidā. Piramīdas augšējā daļā atrodas nozares uzņēmumi (vadošie uzņēmumi), kuru darbībai piemērojas pārējie piramīdas līmeņi – saistīto nozaru uzņēmumi un atbalsta infrastruktūra. Viens no klastera galvenajiem mērķiem ir vadošo uzņēmumu attīstība un konkurētspējas palielināšana. Attīstoties vadošiem uzņēmumiem, labumu gūst arī pārējie klastera dalībnieki. Saistītie uzņēmumi (izejvielu piegādātāji, iekārtu un tehnikas ražotāji, ārpuspakalpojumu piedāvātāji u.c.) līdz ar to iegūst iespēju palielināt savas produkcijas realizācijas apjomus un iespēju ieguldīt jaunu tehnoloģiju radīšanā. Starp klastera dalībniekiem nepastāv parastas preču vai pakalpojumu pirkšanas – pārdošanas attiecības. Klastera dalībniekus vieno kopējas intereses un vīzija, kuru sasniegšanai ir nepieciešama cieša sadarbība un savstarpējās sinerģijas radīšana. Klastera dalībnieki papildina viens otru un savstarpējās mijiedarbības rezultātā spēj sasniegt ievērojami augstāku efektivitātes līmeni nekā tad, ja darbotos izolēti. Savstarpēja konkurence un sadarbība vislabāk raksturo klastera dalībnieku savstarpējās attiecības. Klastera vide veicina uzņēmumu horizontālu un vertikālu integrāciju.
Kurā nozarē startēt?
Ne mazāk svarīgs jautājums ir par to, kādā sfērā, nozarē sākt strādāt. E. Egle atzīst – ir beidzies laiks, kad varētu cerēt uz biznesa veiksmi, atverot kārtējo veikaliņu, kafejnīcu vai frizētavu. “Viena no nišām, kurā var apsvērt startēšanu, šobrīd ir gaļas pārstrāde. Tai ir pieprasījums gan vietējā tirgū, gan arī ārvalstīs, un tas nozīmē eksporta iespēju. Šajā kontekstā jāuzsver, ka Turcijas prezidents, viesodamies Latvijā, izrādīja interesi par sadarbību šajā jomā,” saka E. Egle. Tātad darba iespējas šajā jomā ir. Taču gaļas pārstrāde nebūt nav vienīgā joma, kurā ir vērts izmēģināt savus spēkus. Jāpiemin arī lauksaimniecības augu tehniskā pārstrāde, transformācija, pēc kā, pēc LDDK bijušās vadītājas teiktā, ir noteikts pieprasījums. Pieprasīti vienmēr būs arī dažādu preču loģistikas pakalpojumi.
Jāizvēlas pareizā forma
Uzsākot biznesu, mazsvarīgi nav arī izvēlēties katram konkrētajam gadījumam piemērotāko uzņēmējdarbības formu, kurā strādāt. Tas ir svarīgi no norēķinu veikšanas, grāmatvedības, nodokļu nomaksas aspekta. Un šajā jomā ir vairākas potenciālās iespējas, ko izvērtēt. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – tā ir juridiska persona, kuras īpašnieku struktūru var veidot viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas. SIA pārvaldi veido dalībnieku sapulce, kas izskata iekšējos pārvaldes jautājumus, valde, kas vada un pārstāv sabiedrību, veic grāmatvedības uzskaiti. Minimālajam SIA pamatkapitālam jābūt 2000 latu (naudas līdzekļi un/vai mantiskais ieguldījums, ko novērtē Uzņēmuma reģistra atzītais vērtētājs). Šo summu var iemaksāt pa daļām, taču pirmā iemaksa nedrīkst būt mazāka par pusi, tātad – tūkstoš latu. Attiecībā uz grāmatvedību jāņem vērā, ka ir jāveic divkāršais ieraksts. Ir nepieciešams bilancspējīgs grāmatvedis vai grāmatvedības uzņēmums.
Individuālais komersants (IK) – fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un kura kā individuālais komersants ierakstīta Komercreģistrā. IK gadījumā netiek prasīts minimālais pamatkapitāls, nav noteikta īpašnieka atbildība ar visu mantu, kā arī jāveic vienkāršais grāmatvedības ieraksts, ko var ātri izdarīt bez grāmatveža palīdzības – atskaites ir iesniedzamas vienu reizi ceturksnī.
Pašnodarbinātā persona – tā ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, pastāvīga darbība par atlīdzību. Tā ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecību ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Pašnodarbinātās personas atbildība ir neierobežota, proti, īpašnieks atbild ar visu savu mantu, minimālais pamatkapitāls netiek prasīts, bet grāmatvedībā jāveic vienkāršais ieraksts.
Patentmaksas maksātājs – šo darbības formu var izvēlēties tikai gadījumos, kad runa ir par darbu kādā no šīm jomām – ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens izgatavošana, floristika, fotografēšanas pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, privātie mājsaimniecības pakalpojumi, mājas aprūpes pakalpojumi, meža un pļavu velšu vākšana (sēņošana, ogošana vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana). Attiecībā uz šo uzņēmējdarbības formu speciālisti gan iesaka pirms darbības uzsākšanas sazināties ar Valsts ieņēmumu dienesta konsultantiem, lai nerastos pārpratumi – vajadzētu precizēt, vai plānotā uzņēmējdarbība iekļaujas minētajos nosacījumos. Patentmaksas ikmēneša apmērs, atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, ir no 30 līdz 70 latiem mēnesī.
Jāvērtē izdevīgums
Izvēles iespējas ir pietiekami lielas, un, lai izdarītu pareizo izvēli, ir rūpīgi jāiepazīstas ar katru no tām. Turklāt, kā norāda bijusī LDDK ģenerāldirektore E. Egle, gadījumos, ja tiek dibināts uzņēmums ar mērķi eksportēt, pirmām kārtām būtu vēlams izpētīt, vai tiešām izdevīgākais variants ir dibināt uzņēmumu Latvijā, ražot noteiktu produktu, lai to eksportētu, piemēram, uz Vāciju – iespējams, ka ekonomiski pamatotāks solis ir ražotnes atvēršana uzreiz Vācijā.
