Šobrīd Latvijas ekonomika attīstās ļoti strauji, un ekonomisti iesaka vēl šogad samazināt budžeta deficītu, jo valdībai nav nepieciešami līdzekļi ekonomikas papildu stimulēšanai. Kādā veidā lielāks deficīts skar katra iedzīvotāja maciņu?
Šobrīd Latvijas ekonomika attīstās ļoti strauji, un ekonomisti iesaka vēl šogad samazināt budžeta deficītu, jo valdībai nav nepieciešami līdzekļi ekonomikas papildu stimulēšanai. Kādā veidā lielāks deficīts skar katra iedzīvotāja maciņu?
Ja budžeta deficīts šogad paliek nesamazināts – 2,2 procenti iekšzemes kopprodukta, tas nozīmē, ka valdība necenšas bremzēt cenu kāpumu, bet lielā mērā to pieļauj. Nav sadzirdēti ekonomistu brīdinājumi un arī Latvijas Bankas ieteikumi ar mazāka deficīta palīdzību apstādināt inflāciju, mazināt importa pārsvaru pār eksportu. Mazāks deficīts 2004.gadā – 1 līdz 1,5 procenti kopprodukta – šobrīd būtu teju vienīgais darbarīks, lai to panāktu. Pretējā gadījumā Latvijas Bankai nākas stāties pretī inflācijas pieaugumam bez valdības atbalsta: kad cenas paaugstinās tik strauji, kā tas bijis šogad, papildu budžeta tēriņi – tātad lielāks pieprasījums – cenu kāpumu var pat veicināt.
Centrālā banka nekad neteiks valdībai priekšā, kam līdzekļus piešķirt un kam ne. Tas ir valdības darba lauks: labas gribas un prioritāšu jautājums. Ja atzīstam, ka skolotāju vai mediķu algas un citi maksājumi ir neatliekamas prioritātes, atliktu izspriest, kur citviet ietaupīt.
Prātīgs saimnieks no labas ražas iekrāj neražas gadam. Latvijas valdībai pietrūkst tālredzības – teju visu esam gatavi apēst šodien, kaut budžeta ienākumi šogad par vairāk nekā desmit procentiem pārsniedz plānoto. Neko neiekrājam krīzes reizei, kas ekonomikā savu reizi neizbēgami pienāk, jo tautsaimniecības attīstībā iespējami gan kāpumi, gan kritumi.
Labs piemērs nav tālu jāmeklē. Lietuvā ekonomika aug tikpat strauji un sociālo problēmu tur diez vai ir daudz mazāk nekā Latvijā, bet budžeta deficīts tiek samazināts no gada uz gadu. Igaunijā, kur ekonomikas pieauguma tempi ir pat lēnāki, prot dzīvot ar pārpalikumu. Arī Īrija, kas no nabadzīgas ES valsts kļuvusi par vienu no pārtikušākajām, strauji augot, gadiem dzīvojusi ar pārpalikumu budžetā. Latvijas Bankai lēmumos turpmāk var nākties būt vēl skarbākai nekā tas būtu, ja valdība un Saeima izšķirtos par deficīta samazināšanu. Jāatceras, ka Latvijas Banka jau cēlusi vienu no savām svarīgākajām likmēm, kā arī banku rezervju, kas glabājamas centrālajā bankā, normu. Tā sadārdzinās latu kredīti, un bankām ir nedaudz mazāk brīvo līdzekļu kreditēšanai – ar mērķi, lai inflācijas kāpums nebūt tik krass.
