Cik sakārtots esi pats, tik sakārtota ir tava dzīve, pārliecināta diplomētā jogas un veselības sporta pasniedzēja Jeļena Šikalova. Lai arī jogas elementi mūsdienu medicīnā netiek plaši izmantoti, ir mediķi, kas to pacientiem iesaka kā papildu bonusu veselības uzturēšanai.
Noguris no modernā dzīves tempa, mūsdienu cilvēks meklē veidus, kā harmonizēt sevi. Jogas speciālisti ir pārliecināti, ka stress, satraukums, veselības problēmas, dusmas un skumjas var tikt pārvērstas mierā, veselībā, vēlmē palīdzēt un mīlēt dzīvi. Jogai ir vairāki virzieni, kā arī daudz dažādu stilu un skolu. Jeļena, kuras pamatizglītība ir medicīna un kura ikdienā strādā ar pacientiem, jau 12 gadu stingri pieturas pie viena no klasiskās jogas atzariem Hathas jogas, kas vairāk pievēršas veselības nostiprināšanai, elpošanas vingrinājumiem un relaksācijai.
Dziedē garīgi un fiziski
Mūsdienās veselību negatīvi ietekmē ne tikai straujais dzīves ritms, bet arī piesārņotais gaiss, neskaitāmie sadzīves ķīmijas produkti un neveselīgas pārtikas izvēle.
Joga tiek uzskatīta par senu organisma atveseļošanas un garīgās pilnveidošanās sistēmu. Lai nodarbotos ar to, nebūt nav jāmāk aizlikt kāja aiz galvas vai sēdēt špagatā. «Protams, ja cilvēka pašmērķis ir iemācīties sēsties špagatā vai ko līdzīgu, ar attiecīgām asanām (vingrojumiem) tas iespējams. Tādēļ obligāti jābūt mērķim, kādēļ cilvēks vēlas nodarboties ar jogu – kāda tam ir motivācija,» skaidro J.Šikalova.
Sporta zālē tiek nodarbināts tikai ķermenis, bet ne prāts. Jogā katra asana savieno ķermeni ar prātu un elpošanu, kas veido vienu veselumu. Ja cilvēks pārtrauc trenēt muskuļus, tie ar laiku atkal kļūs ļengani, bet jogā viss labais, kas iegūts, saglabāsies, skaidro pasniedzēja. «Ar jogu var nodarboties arī cilvēki ar asinsspiediena problēmām, ja tas tiek kontrolēts ar medikamentiem. Ir bijuši gadījumi, kad asinsspiediens stabilizējas un cilvēks var dzīvot bez medikamentiem. Bieži ar jogas asanām var tikt vaļā arī no muguras sāpēm, jo treniņu laikā tiek stiprināti un nodarbināti dziļie muskuļi,» skaidro jogas pasniedzēja. Viņa gan iesaka visiem cilvēkiem, pirms sākt nodarboties ar jogu, pirms tam konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai rehabilitologu.
Ja ārsts akceptē
«Ar jogas palīdzību cilvēks atbrīvojas, viņam var noņemt depresiju, nogurumu, dažādas sāpes, spazmas, piemēram, ja ir sāpīgs menstruālais cikls. Joga ieteicama arī grūtniecības laikā, tikai ar nosacījumu, ka topošā māmiņa ar to nodarbojusies vēl pirms bērniņa ieņemšanas,» skaidro J.Šikalova. Speciāliste stāsta, ka pēdējā laikā jogai vairāk pievērsušies gados vecāki cilvēki, bet lielākie tās piekritēji ir dāmas un kungi pēc 30.
«Ķermenis kļūst lokanāks, izturīgāks, tiek uzlabota kaulu sistēma. Dīvaini, ka cilvēki ar osteoporozi lieto tikai medikamentus cerībā, ka kauli kļūs stiprāki. Lai tā notiktu, ļoti svarīgi būtu stiprināt arī muskuļu grupas. Es kā mediķis to zinu,» piebilst J.Šikalova.
Joga var palīdzēt stājas traucējumu gadījumā. Tikai jāzina un jālieto pareizās asanas, skaidro trenere.
Nav noslēpums, ka svarīga dzīves sastāvdaļa cilvēkam ir miegs. Desmit minūšu meditācija, ko izmanto jogā, atbilstot četrām stundām miega.
Elpošanas nozīme
Nozīmīgs jogas elements ir elpošana, lai atbrīvotos un rūpētos arī par fizisko veselību. Tai ir dažādas tehnikas. «Elpa ir kā vēl viens mūsu ķermenis. Ar pirmo ieelpu mēs ierodamies pasaulē un ar pēdējo izelpu – aizejam no tās,» pārdomās iegrimst J.Šikalova. Zinātnieki pierādījuši, ka, pareizi ieelpojot, mēs varētu gūt 90 procentu enerģijas un tikai atlikušos desmit procentus sniegtu ēdiens un miegs. 90 procentus toksīnu var izvadīt izelpojot un vien desmit – ar sviedriem, urīnu, siekalām. Tomēr pārsvarā cilvēki izmanto tikai 30 procentu no savām plaušu iespējām. Speciālos elpošanas vingrojumus izpildot ik dienu vien 20 minūtes, var pilnīgāk iegūt un izmantot enerģiju. Ar laiku elpošana automātiski kļūst pilnīgāka. Paēdot un pareizi elpojot, izsalkumu var nejusta pat sešas stundas. Arī no rīta izpildīti elpošanas vingrojumi palīdz visai dienai.
