Annas pagasta iedzīvotājus visvairāk satrauc neizmantotā bijušās skolas ēka, neelastīgā autobusu satiksme un lielā pabalstos izmaksātā nauda. Savas domas, sajūtas un sašutumu par Annas pagastā notiekošo otrdien annēnieši pauda iedzīvotāju sapulcē, kurā piedalījās pagasta vadība un Alūksnes novada pašvaldības deputāti un darbinieki.
Nemierā ar autobusu kustību
Annēnieši norādīja uz vairākiem solījumiem, kas pagājušajā sapulcē pērnā gada martā tika solīti, bet līdz šim brīdim vēl nav īstenojušies. “Toreiz sapulcē deputāts Ainars Melders mums apsolīja – ja savāksim astoņus bērnus, tad skolas ēkā būs pirmsskolas bērnu grupiņa un tālsatiksmes autobuss, kas kursē no un uz Rēzekni, iebraukšot arī Annā, lai cilvēki tiek uz pilsētu un no tās atpakaļ. Nekas no solītā nav izdarīts,” savu sāpi pauda kāda Annas pagasta iedzīvotāja. Par autobusiem sūdzējās ne viens vien annēnietis. “Ja cilvēkam ir kārtojamas lietas Gulbenē vai Alūksnē, tad pilsētā jānīkst visa diena, jo autobuss iziet no rīta pulksten 7.20, bet Annā atgriežas 15.50. Neparocīgs ir arī autobuss uz Ezeriņu kapiem, kas tur pavada tik īsu laiku, ka sirmgalvji nepagūst sakopt kapavietas,” norādīja annēnietis Pēteris.
Daudz tika diskutēts arī par bijušās Annas pamatskolas ēku. Ja līdz rudenim tai netiks rasts pielietojums, jaunajā apkures sezonā tā netiks kurināta. Annēnieši šo paziņojumu uztvēra skumīgi, jo saprot, ka nekurināšanas gadījumā skola tiks aizlaista postā. “Esam daudz runājuši, domājuši, bet risinājumu uz vietas nespējam rast. Ja kādam iedzīvotājam ir ierosinājumi, labprāt uzklausīsim,” aicināja pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova. Annēnieši uzskata, ka vislabāk tur būtu ierīkot pirmsskolas bērnu grupu, jo bērni Annā ir un būs. “Šādas grupas izveides izmaksas ir lielas, un daudz ekonomiskāk tomēr ir bērnus vadāt,” teica deputāts Andis Krēsliņš.
Pabalstos – jau 6971 lats
Lielu sašutumu sanākušo iedzīvotāju lokā izraisīja ziņa, ka sociālajos pabalstos šogad samaksāti nepilni septiņi tūkstoši latu. Cilvēki pēc pabalstiem nāk kā pēc algas un strādāt negrib. Pabalsta pieprasīšana pārmantojas jau paaudzēs, un strādāt nedomā arī jaunie. To apliecina arī lauksaimnieka Jāņa teiktais. Viņš vietējiem piedāvā darbu saimniecībā, bet darītāju nav. “Kārtības nav valstiskā līmenī. Esam izmainījuši saistošos notikumus, līdz ar ko situācijai vajadzētu uzlaboties. Viens no risinājumiem būtu arī iespēja sociālajiem darbiniekiem pašiem izvērtēt, kam piešķirt pabalstus. Savējie savus cilvēkus pazīst,” norādīja pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova. Jaunos saistošos noteikumus annēniete Edīte nosauca par dzērāju atbalstīšanu. “Tie, kam ir zeme un īpašumi, neko nesaņems. Sanāk, ka atbalstīs tikai dzērājus, kam nekā nav.”
Izskanēja ierosinājums amatiermākslas kolektīvus par labiem sasniegumiem skatēs apbalvot ar naudas balvām. Tas būtu gan stimuls turpmākajam darbam, gan atbalsts dekorāciju vai tērpu sagatavošanai. Ir arī bažas, kā noturēt kolektīvu vadītājus. Algas amatierkolektīvu vadītājiem ir mazas, tāpēc jebkurā brīdī kāds no viņiem var izšķirties par lēmumu vairs nebraukt vadīt kolektīvu.
