Lai atbalstītu vietējos aitkopjus un samazinātu produkcijas pašizmaksu, Latvijas Aitu audzētāju asociācija apņēmusies aktīvi aizstāvēt aitkopju intereses valstiskā un Eiropas Savienības līmenī. Atbalsta maksājums par vienu aitu māti ir samazinājies apmēram divas reizes, tāpēc tie nevar apmierināt aitkopjus.
Neatteiksies no aitu
audzēšanas
Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša informē, ka radusies absurda situācija. Aitkopībai kļūstot par ienesīgu nodarbošanos, ievērojami palielinās aitu skaits ganāmpulkos. Savulaik tika iegūta Eiropas Savienības atbalsta kvota par nedaudz vairāk nekā 16 000 aitu mātēm, bet tagad to skaits ir vairāk nekā 30 000. Tāpēc par vienu aitu vairs nevar saņemt gandrīz 15 latus, bet tikai 8 latus. Asociācija cer arī no Zemkopības ministrijas iegūt atbalstu zālāju ierīkošanai, lai vismaz daļu šo izmaksu segtu no valsts atbalsta maksājumiem lauksaimniecībai. “Jo vairāk ir aitu, jo mazāk saņemam. Taču šaubos, vai izdosies panākt, ka varēsim saņemt vairāk,” atzīst Liepnas pagasta zemnieku saimniecības “Kavaci” aitu audzētāja Redute Pugeja.
Apes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Stradiņi” īpašnieks Jānis Oplucāns saka, ka zemāku maksājumu dēļ neatteiksies no aitu audzēšanas. Viņš secina, ka Latvijas zemnieki visu laiku ir saņēmuši mazāk, un tā tas droši vien būs arī turpmāk. “Maksā mums vismazāk, bet prasības ir tādas pašas kā citās savienības dalībvalstīs,” saka aitkopis.
Izdevīgi pārdot izvešanai no valsts
Aitkopība ir izdevīga Vidzemes un Latgales pakalnos, kur ir sliktākas kvalitātes augsne, kā arī Kurzemē piejūras novados. Straujais aitu skaita pieaugums liecina, ka tā ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Eiropā pieaug pieprasījums gan pēc jēra gaļas, gan pēc vaislas dzīvniekiem. Taču Latvijā aitu gaļas iepirkuma cena šobrīd ir 70 – 80 santīmi par dzīvsvara kilogramu. “Līdz šim esmu pārdevis galvenokārt dzīvas aitas, taču šogad – arī gaļai. Trešdien atkal ir paredzēts nosūtīt kravu ar aitām uz kādu Eiropas Savienības valsti. Par tām var saņemt gandrīz divtik – 1,50 latus par dzīvsvara kilogramu,” salīdzina J.Oplucāns, Viņa ganāmpulkā ir gandrīz 100 Romānovas šķirnes aitu mātes. “Zinu saimniekus, kuri atsakās no “Latvijas tumšgalves” un izvēlas Romānovas aitas. Tās ir augumā lielākas, bet kauli ir mazāki. Tiesa, šīm aitām vajag vairāk barības,” salīdzina J.Oplucāns.
Maz izmanto aitu ādu un vilnu
Trūkums ir tas, ka no aitām nav ikmēneša ienākumu, kādi ir slaucamu govju īpašniekiem. Ikmēneša ienākumi ir vajadzīgi, lai būtu iespēja īstenot projektus finansējuma piesaistīšanai vai saņemt kredītu bankā. Maz iespēju ir pārdot aitu vilnu, kas varētu dot papildu ienākumus. R.Pugeja secina, ka vilnu neuzskata par vērtību. Tās izstrādājumi, kā arī aitādas ir maz pieprasīti, tāpēc vilnas un ādas apstrāde ir vāji attīstīta. “Tiek apgalvots, ka Latvijas aitu vilna nav laba. Lētāk iznākot atvest Austrālijas aitu vilnu, nekā iepirkt un pārstrādāt vietējo aitu vilnu, turklāt tai neesot tik laba kvalitāte. Mums aitas naktī ir kūtī, tāpēc vilna ir diezgan netīra. Austrālijas aitas visu laiku ir ārā ganībās, tāpēc vilna ir balta,” salīdzina R.Pugeja. Arī Romānovas aitu āda un vilna netiek lietderīgi izmantota ne kažokiem, ne velteņiem.
