Pēdējā laika notikumi Alūksnes novadā ir likuši aizdomāties, kāda šajā novadā ir attieksme pret jaunajām ģimenēm un to, cik ļoti šeit tiek „gaidīti” jauni cilvēki.
Amatpersonu vārdos gan parasti ir sūra žēlošanās, cik slikti esot, ka jaunieši pēc studijām šeit neatgriežas kā jaunie speciālisti un strādā citur, bet – ko gan viņiem šeit darīt, ja te viņus neviens negaida, jo vecā gvarde rūpīgi sargā savus ierakumus! Piemēram, notikums Ilzenē, kur puse pagasta iedzīvotāju ir parakstījušies par esošo kultūras darbinieci un pauž vēlēšanos, lai viņa paliek amatā, nevis tajā atgriežas jauna sieviete, divu bērnu māmiņa pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Pagasta skolotāji strādā pie parakstu vākšanas, nedomājot, ka jaunās sievietes divi bērni kādreiz, iespējams, būs viņu skolas audzēkņi. Mazā lauku skolā taču katrs skolēns ir svarīgs…
Nesen Alūksnē aktualizējies jautājums par obligāto 5 latu ikmēneša maksājumu pilsētas bērnudārzos, ko no vecākiem iekasēja, bet tad novada dome to atcēla, jo pašu pieņemtais lēmums izrādījās nelikumīgs. Tagad vairāk nekā 30 vecāki pašvaldībā vērsušies ar iesniegumu, lai atmaksā naudu, bet ko dara pašvaldība? Nevis atzīst savas kļūdas, bet gan veic teroru pret vecākiem: sak, varam atmaksāt, bet pilnīgi visiem vecākiem (arī tiem, kas to nemaz nevēlas), un no tā cietīs bērnudārzu budžets un sniegtā pakalpojuma kvalitāte jūsu bērniem! Tā dzīvo Alūksnes novadā – nevis atzīst savas kļūdas un prasa atbildību no tiem konkrētajiem darbiniekiem, kas kļūdas pieļāvuši, bet gan terorizē jaunās ģimenes. Reizēm patiesi šķiet, ka visiem šiem cilvēkiem ir sen, sen aizmirsies, kā bija tad, kad pašiem auga mazi bērni, bet – padomju varas gados jau daudz kas bija citādāk…
