Jaunlaicenes muižas muzejā skatāma jauna, izglītojoša un ļoti interesanta izstāde “Mana Latvija, Malēnija mana”. Tā vēsta par notikumiem no Latvijas dibināšanas līdz 1940.gadam Opekalna senās draudzes teritorijas pagastos – Jaunlaicenes, Veclaicenes, Karvas, kā arī daļā Apes un Ziemera teritorijas.
Jaunlaicenes muižas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Evita Zeile informē, ka izstāde veltīta Latvijas simtgadei. “Izvēlējāmies plašu laika periodu – no Latvijas dibināšanas līdz 1940.gadam, tādēļ informācijas bija daudz, un grūtākais bija atlasīt būtiskāko. Izstādi caurvij fakti, kas apliecina, ka šis Latvijai bija sarežģīts un grūts laiks,” viņa saka.
Par Ziemeļvidzemes atbrīvošanu
Izstādes ievadā sniegta neliela informācija par Latviju un tās teritoriju, iedzīvotājiem, Malēniju un malēniešiem, kā arī apkopota rakstos pieejamā informācija, ko dažādi autori no citām vietām šajā laika periodā rakstījuši par latviešiem un malēniešiem, tos raksturojot.
“Pirmā izstādes tēma ir par Latvijas valsts veidošanu. Latvijas valsti esam attēlojuši kā augošu koku, kam saknes iestiepjas jau 19.gadsimtā. Valsts veidošanas laiku un cīņas par neatkarību centos attēlot hronoloģiski, citādi būtu grūti saprast, kas vispār notika, jo notikumu tolaik bija ļoti, ļoti daudz. Atsevišķā sadaļā apkopota informācija tieši par Ziemeļvidzemes atbrīvošanu, jo brīvības kaujas divus mēnešus notika arī Jaunlaicenes pusē, Karvā, Alsviķos, Apē,” stāsta E.Zeile.
Atsevišķa sadaļa veltīta aizsargu organizācijai, kurai toreiz bija nozīmīga loma. “Aizsargu vienības sāka veidoties no 1919.gada. Sākotnēji tās bija obligātas, bet no 1921.gada – kā brīvprātīga organizācija. Tā veica ne tikai militārās funkcijas, nodrošinot kārtību un drošību, bet arī ļoti aktīvu kultūras un sporta dzīves organizēšanu pagastos,” saka E.Zeile.
Par zemes dalīšanu un dzīvi laukos
Izstāde stāsta arī par robežu noteikšanu, īpaši Latvijas – Igaunijas. “Tolaik attiecības ar kaimiņiem bijušas sarežģītas. Lai uzzinātu, kā latviešiem tolaik gājis ar kaimiņiem igauņiem, jādodas uz izstādi. Stāstām arī par agrāro reformu, jo jaunā valstī viss bija jāveido no jauna. Bija jāizlemj, ko darīt ar zemi, kas iepriekš bija piederējusi muižniekiem – tāda bija apmēram puse zemes. Tajā pašā laikā daudz bija bezzemnieku, kuriem zeme nepiederēja. Izstādē var uzzināt tālaika kārtību un likumus, kā zemi piešķīra. Arī par to, kā dalīja Jaunlaicenes muižas un Romeškalna muižas zemes,” stāsta E.Zeile.
Ir arī sadaļa par dzīvi laukos no 1920. līdz 1940.gadam, stāstot par cilvēku ikdienu laukos, uzņēmumiem un biedrībām, kādas pastāvēja, jo tolaik bija ļoti aktīva biedrību darbība, piemēram, piensaimnieku, lauksaimnieku, biškopju un citas. “Tas attēlots arī caur vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstiem un fotogrāfijām. Jāuzsver, ka Latvijas valsti uzcēla paši cilvēki ar savu darbību – neviens viņiem to neuzdāvināja un naudu par to nemaksāja,” saka E.Zeile.
Izstāde atklāta maijā un būs skatāma līdz nākamā gada marta beigām. E.Zeile atklāj, ka rudenī būs pieejama izglītojoša programma skolēniem par šo izstādi.
