33. Par sapratnes izpausmēm domādama, viņa aizmieg. Rīt arī viņai būs daudz darba – pievedīs preces, mēneša vidus ir pensiju izmaksas laiks, būs daudz pircēju…
33.
Par sapratnes izpausmēm domādama, viņa aizmieg. Rīt arī viņai būs daudz darba – pievedīs preces, mēneša vidus ir pensiju izmaksas laiks, būs daudz pircēju…
Otrā dienā pret vakaru, kā jau tas iegājies – veikalā iepērkas Līkums. Šoreiz pēc darba beigām viņš palīdz aizslēgt smagās veikala durvis, pieslēgt signalizāciju un visbeidzot piesakās pavadīt Dzidru kādu gabaliņu, jo esot skaists vakars. Viņi tērzē par šo un to, Vitauts pastāsta pāris smieklīgas politiskās anekdotes, runā par dārzkopību un dzīvi kā tādu. Par privātām tēmām viņi nerunā. Dzidra gan gribētu uzzināt, kāda ir viņas pavadoņa profesija, tomēr šo jautājumu viņa atliek uz citu reizi. Pēc izturēšanās un ārienes viņš varētu būt gan skolotājs, gan inženieris. Iespējams, ka viņam te nav ģimenes, citādi jau viņš nebūtu tik brīvs un diezin vai arī tik galants pavadonis.
Pie benzīna uzpildes stacijas Dzidra brīdi runājas ar policistu, kas apsargā arī viņas bodīti. Viņi ir pazīstami, jo policijas zēni bieži pie viņas iepērkas. Viņa pat ieprasās vai kaut kas krimināls pēdējā laikā pilsētiņā atgadījies. Tāda ziņkārība gan laikam ir nevietā. Policisti taču nav nekādi pļāpas. Kāds tikpat kā rausta Dzidru aiz mēles pavaicāt, vai par Larisas uzbrucēju ir kādas tuvākas ziņas. Viens no policijas atsaka, ka pēc viņa domām, visi gali šai lietai esot kā ūdenī. Vēl turpinoties process un esot daudz neskaidrību, bet viņi jau neesot izmeklētāji. Pēc maza kopā nosoļota gabaliņa Līkums pēkšņi atsveicinās un nogriežas šķērsielā. Viņam vēl esot kādas vakara darīšanas pie drauga.
12. Jauns notikums
Larisa saviem darbiniekiem Dālderkalna viesu namā rīko jau sen solītos svētkus. Beidzies saspringtais Jāņu iepirkumu laiks, arī tirdzniecības darbinieki ir pelnījuši atpūtu un priekšniecības atzinību. Laiks ir brīnišķīgs. Aizdunējušie pērkona lieti ir veldzējuši dabu, ūdeņu izpluinītās ziedu pļavas atkal saziedējušās, un Linda ir uzņēmusies nopīt pasākuma viesiem Pēterdienas kroņus. Lopus pie Urdaviņas vairs netur ne “Lejaskrogos”, ne “Irbēs”, tikai no attālajiem kaimiņiem pa reizei atskan govju māvieni. Linda prāto, kas gan apsaimniekos bijušās plašās ganības turpmāk? Ja nu par baltu velti attālais lopu turētājs vēl kādu lauku appļaus un rulonos satīs lekni saaugušo zāli, tad vēl kādu laiku te nebūs pamestībai raksturīgās sauso zāles stiebru vientulības un baltās Latvijas kokvilnas – ušņu – drūmās nekaunības. Kas būs vēlāk, jo pirkt zemi neviens vairs nekāro? Daudzu bijušo saimniecību zemēm tiek uz ilgu laiku piešķirts bezalgas atvaļinājums. Tūristu acu priecēšanai un ainavas veidošanai “Irbēs” pietiek ar dažiem hektāriem un meža takām. Tagad modē dažādi alternatīvi saimniekošanas veidi: strausu fermas, kazkopība, gaļas lopi, kas nav ne jāslauc, ne jāuzmana, savvaļas zirgi… Kas tikai nav nācis tradicionālās saimniekošanas vietā! Viss mainās, arī Apsīši un kaimiņi Aploki ir paspējuši pārorientēties.Tūrisma vilcienā viņi ir ielēkuši, tagad mācās izpatikt lauku ceļotāju pieprasītajām ērtībām. Romantiski tiltiņi pār upīti, moderna pirts ar visu vajadzīgo aprīkojumu, dekoratīvi svešzemju augi puķu dobēs un podos, zivkopība makšķernieku priekam – dažādi tīkli un tīkliņi, makšķerkāti, tas viss tagad Urdaviņas krastā, un neviens neprasa, kad sāksies peļņas laiks un kā iecerētais īstenosies. Galvenais, lai konkurenti neapsteidz un neparedz tavu nākamo gājienu. Ar savu pieredzi tagad neviens neplātās, tas ir komercnoslēpums.
Larisai Linda nopin viskrāšnāko kroni: viņai piestāvēs sarkanā āboliņa ziedi ar pamīšus iepītajiem jasmīnu ķekariem, kas šogad saziedējušies īpaši bagātīgi.
