Pa ielu tumšu, klusu, mazs kaķēns pastaigājas drusku.
Pa ielu tumšu, klusu,
Mazs kaķēns pastaigājas drusku.
Knašs kucēns pretim skrien,
Tam patīk jautri diet.
Mincis pārbijies ļoti, ļoti,
Tas domā, ka pretī nāk divi lieli spoki.
Suņuks uzrej dziesmiņu gan,
Lai visapkārt skan.
Kaķēnam prātā par suņuku doma,
Uzreiz uzlabojas oma.
Tas taču nav spoks, bet gan kucēns
Tāpat kā es runcēns!
Laternas savas galvas purina,
Visādus brīnumus uzzina.
Tumšās ielas mājas acis ciet ver,
Tām viss pasaules miedziņš der.
Suņuks un kaķēns satiekas un
runājas klusi:
“Varam būt abi draugi!
Tad jau astes kopā siesim,
Vienmēr visur kopā iesim!”
