Tad, kad svecēm mirdzēt lūgsim gadu mijas mirklī…
Tad, kad svecēm mirdzēt lūgsim
gadu mijas mirklī,
Tad, kad šampanieti liesim,
lai tas glāzēs dzirkstī –
Raudzīsimies sveču liesmas
gaišredzības acīs.
Varbūt saklausīsim to,
ko klusībā tas sacīs.
Varbūt nākotni tās zīlēs
raugoties mums acīs.
Varbūt liesmu mēlēs klusi
pagātni tās lasīs.
Varbūt sadzirdēsim gaitu
vecā gada soļos.
Atmiņās tos ierakstīsim
mūžā nodzīvotos.
Dzirkstot glāzes lūpām celsim,
Jauno gadu sveicot.
Laimes traukā laimi liesim
katrs sev to izzīlēsim!
(Vēsma Kokle – Līviņa)
