Katru gadu rudenī – 1. oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot indeksāciju. To nosaka likums “Par valsts pensijām”. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Pensiju saņems jau noindeksētā apmērāMaija Biezā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Madonas reģionālās nodaļas vadītāja:
“Atšķirība no iepriekšējām indeksācijām ir tā, ka tiek indeksēta arī piemaksa par darba stāžu. Agrāk indeksēja tikai pašu aprēķināto pensiju, bet piemaksa, kas bija 1 eiro vai 1,50 eiro par gadu, to iepriekšējos gados neindeksēja. Šogad vecuma pensijai ir četri dažādi indeksi. Par darba stāžu līdz 29 gadiem 1,0719; no 30 līdz 39 gadiem 1,0805; no 40 līdz 44 gadiem 1, 0891; vislielākais indekss ir, ja apdrošināšanas stāžs ir virs 45 gadiem, tad indekss ir 1,0977. Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šā gada 30. septembrim. Tām piemēro mazo indeksu 1,0719. Tāds pats indekss tiek piemērots arī piemaksai par darba stāžu.
Svarīgi, ka šogad indeksējamā daļa ir 420 eiro. Ja pensija ir virs 420 eiro, tad palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Savukārt pensijām, kas lielākas par 420 eiro, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas – 420 eiro. Jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksē visu pensijas apmēru. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas.
Jāatgādina, ka pensiju indeksāciju nodrošina VSAA un tā notiek automātiski – katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi dati – pārrēķins notiek automātiski. Taču savu pensijas apmēru cilvēks var arī uzzināt, vēršoties jebkurā VSAA nodaļā klātienē vai internetā – (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija). To var izdarīt arī portālā www.latvija.lv.”
Pensiju nevajadzētu aplikt ar nodokliApes novada pensionāru biedrības “Iesim kopā!” vadītāja Ausma Agare:
“Pēdējā laikā kļūst arvien grūtāk izdzīvot ar pensiju. Un ne tāpēc, ka mēs gribētu vairāk tērēties, bet tāpēc, ka astronomiski ir pieaugušas pārtikas, rūpniecības preču, medikamentu un visu pakalpojumu izmaksas. Divu līdz četru eiro piemaksas pie pensijas ir smieklīgas. Tas neko neizmaina.
Dzirdot un lasot par pensiju indeksāciju, sarunās ar pensionāriem joprojām ir skeptisks noskaņojums un neticība. Vairākums uzskata, ka ir pareizi piemērot atšķirīgus koeficientus: jo lielāks darba stāžs, jo lielāka pensija. Nav nācies satikt manā pagastā seniorus ar 420 eiro pensiju. Mums pārsvarā cilvēki ir spiesti izdzīvot ar pensiju no 80 līdz 300 eiro mēnesī. Vairākums visu mūžu ir smagi strādājuši kolhoza fermās, tīrumos, klētīs, kaltēs, braukuši par šoferiem, traktoristiem no agra rīta līdz vēlai tumsiņai.
Visi esam jaunās pensijas gaidās. Daudziem lauku cilvēkiem nav izpratnes par indeksāciju, viņi tikai gaida pensijas pielikumu. Pozitīvi ir tas, ka šoreiz indeksēs arī pensiju piemaksas. Pensionāriem laukos ir izbrīns, ka valstī ir cilvēki, kuri saņem pensiju vairākus tūkstošus mēnesī. Cik darbos bijis jāstrādā, kādai bijis jābūt algai un vai var ieņemt trīs un vairāk amatus un savu darbu veikt kvalitatīvi? Cilvēki uzskata, ka ir milzīga nesamērība starp pensijām un izcenojumiem veikalos un pakalpojumos. Pareizi būtu noteikt griestus, cik cilvēki Latvijā ir spējīgi maksāt. Pensionāri uzskata, ka ir nepareizi pensiju aplikt ar nodokli, ja visus darba gadus no savas algas katru mēnesi ir maksāts ienākuma nodoklis. Lielākais vairākums uzskata, ka laukos vēl varētu “galus savilkt”, ja pensija būtu vismaz 500 eiro, kamēr vēl fiziski spēj apkopt dārzu vai turēt kūtī lopus.
Ja cilvēks ir strādājis, visu mūžu maksājis valstij nodokļus, būtu tikai pareizi, ka viņa vecumdienas valsts ir nodrošinājusi, lai nebūtu jādomā par cilvēka cienīgas pensijas nopelnīšanu ārpus Latvijas. Vai pie mums tā kādreiz būs? Cerēsim un gaidīsim!”
