Jaunās pils iemītnieki un apmeklētāji atkal var vērt parādes durvis. Pēc deviņu mēnešu restaurācijas tās ir tādas, kādas bijušas pirms 140 gadiem.
Jaunās pils iemītnieki un apmeklētāji atkal var vērt parādes durvis. Pēc deviņu mēnešu restaurācijas tās ir tādas, kādas bijušas pirms 140 gadiem. Var redzēt, ka tumšās durvis harmonē ar pils čuguna balkonu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga domā, ka arī logu rāmji ir bijuši tādi paši tumši kā durvis. Tie nav vēl pētīti, tāpēc, iespējams, zem krāsojuma ir tumšs ozolkoks. Pēc izpētes noteica arī durvju krāsu.
“Esmu gandarīta. Droši vien alūksnieši vēl atceras, cik nolupušas durvis bija pirms restaurācijas. Firmas “AIG” speciālisti tās izjauca pa detaļām, bojātās daļas pilnīgi vai daļēji gatavoja no jauna. Ir grūti saskatīt atšķirības, tāpēc var teikt, ka pēc restaurācijas durvis ir maksimāli līdzīgas oriģinālajām. Kad atjaunos fasādes krāsojumu un logu rāmjus, tad pils atkal varēs lepoties ar savu skaistumu,” atzīst S.Ludviga.
Restaurētajām parādes durvīm ir virsgaismas stiklojums ar neogotiskām koka daļām. Durvju ailes panelim ir papildu slēģi no iekšpuses, arī tie ir atjaunoti. Tā ir vienīgā šāda durvju konstrukcija Latvijā. “AIG” speciālisti strādāja vairāk nekā nedēļu Alūksnē. “Kad durvis un iekšējie slēģi bija ielikti, secinājām, ka starp tiem varēja būt slieksnis. Acīmredzot paneļu durvis un iekšējos logus ielika, kad vasaras rezidence kļuva par barona dzīvesvietu arī ziemā,” spriež S.Ludviga.
Tagad vajadzētu restaurēt parādes ieejas vējtvera iekšējās durvis. Noņemot apšuvumu, atklājās, ka tās varētu būt mainītas pirmās brīvvalsts gados. Oriģinālās durvis ir bijušas stiklotas, acīmredzot tās bija nolietotas vai bojātas, tāpēc to vietā ielika parastas divviru durvis.
“Ir jāizstrādā projekts iekšējo durvju apakšējām vērtnēm. Tam izmantos paraugus, kādas ir bijušas durvis šādās pilīs, un saskaņos ar ārējām durvīm. Restaurējams arī durvju virsgaismas stiklojums,” norāda S.Ludviga.
Viņas projekts pils parādes durvju restaurācijai saņēma 4000 latu finansējumu no Kultūrkapitāla fonda un 500 latu no Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
