Ilgi gaidītā jaunā gada iestāšanās brīdis pagājis savā mirkļa burvībā ar saskandinātajām šampanieša glāzēm un teiktajiem laba vēlējumiem. Bet pēcsvētku sajūta parasti ir dīvaina.
Ilgi gaidītā jaunā gada iestāšanās brīdis pagājis savā mirkļa burvībā ar saskandinātajām šampanieša glāzēm un teiktajiem laba vēlējumiem. Bet pēcsvētku sajūta parasti ir dīvaina. Ar centīgu apņemšanos veiksmīgi uzsākt darbus atnākušajā gadā un arī ar sajūtu, ka kaut kas skaists ir aizgājis uz neatgriešanos. Dvēselē ielauzies trauksmains nemiers – kaut kas sākas no jauna, bez priekšnojautām un ar apslēptām ilgām. Ar neviltotu ticību un patiesu cerību, kas tik retu reizi spēj pacelt spārnos.
Auksts un balts pie mums atnācis 2002. gads. Ar lieliem sniega kalniem ne tikai laukos, bet arī pilsētu centros un uz ietvēm, kas pirmajā brīdī šķiet kā neieņemams cietoksnis. Ar neizbraucamiem, aizputinātiem ceļiem, kas droši vien jau aizejošā gada nogalē daudziem lika palikt savās mājās, nevis doties ciemos pie radiem vai draugiem.
Patīkami, ka Vecgada un Jaungada naktī Latvijā reģistrēts gandrīz divas reizes mazāk likumpārkāpumu nekā vidēji diennaktī un nav konstatēti noziedzīgi darījumi. Janvāra pirmajā dienā valstī bijuši 14 ugunsgrēki, bet ugunsdzēsēji cīnījušies ne tikai ar ugunsliesmām. Jau aizvadītā gada nogalē no sniega centušies atbrīvot nelaimē nokļuvušas automašīnas.
Tā iegājies, ka pieķeramies domai – kā jauno gadu iesāksim, tā to arī pavadīsim. Mierinājumam dažs lasa horoskopu prognozes šim gadam un cer, ka pozitīvais tajos piepildīsies. Šonedēļ ikdiena atkal liek mūs atgriezties ierastajā realitātē. Pēc sabiedriskās domas pētījumu centra veiktās aptaujas, gandrīz puse valsts iedzīvotāju uzskata, ka 2002.gads Latvijai būs tāds pats kā aizvadītais. Nevar noliegt, ka viņu vērtējums par labklājību arī šogad saistāms ar personīgajiem ienākumiem. Jo tie lielāki, jo skats uz dzīvi priecīgāks,lai arī labi zinām, ka materiālais vien nespēj cilvēku darīt laimīgu.
Izrādās, ka vispesimistiskāk par nākotni ir noskaņoti zemgalieši, bet vislielākie optimisti ir kurzemnieki. Savukārt gandrīz 50 procentu Vidzemes iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šis gads būs bez izmaiņām. Tā domā arī tā iedzīvotāju grupa, kuru mēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 85 līdz 126 lati.
Nenoliedzami, ka daudziem nabadzība un bezdarbs emocionāli iedarbojas uz prātu un attieksmi pret dzīvi. Ar lielu spēku naudas trūkums viņus dzen pretī izmisumam un neziņai, kas būs tālāk. Gribas ko cerīgu, gaišu un patīkamu. Šķiet neparasti, ka pozitīvas izmaiņas nākotnē vairāk prognozē lauku iedzīvotāji nekā pilsētnieki. Varbūt viņi ir norūdījušies ikdienas grūtībās, ar lauku cilvēku sīkstumu spēj turēties tām pretī un māk būt pacietīgi. Tā vien gribas teikt sev un vēlēt citiem jaunajā gadā – jāmācās būt optimistiem, tad būs vienkāršāk un arī vieglāk dzīvot.
