Novadniece Dace Fridrihsone, dzīvo Itālijā, Sjēnas un Florences pilsētu gide:
“Itālija ir liela valsts, kurā uz vairāk nekā 60 miljoniem iedzīvotāju ir 29 mirušie no koronavīrusa un pāri par 10000 ar šo vīrusu saslimušajiem (dati uz 29. februāri). Tā ir statistika, kas skaidri parāda, ka Itālijas gadījumā nevaram runāt ne par epidēmiju, ne pandēmiju.
Itālijas televīzijā pašlaik ir sacelta skaļa ažiotāža par šo tēmu, kas cilvēkiem citviet Eiropā liek noticēt, ka situācija ir bīstama, bet objektīvie dati liecina par pretējo. Šajā gadījumā vairāk varam runāt par masu mediju izsauktu sava veida histēriju, kas mūsdienās uzliesmo ļoti viegli, jo informācija izplatās zibens ātrumā un caur daudzajiem saziņas līdzekļiem sasniedz mūs visus.
Patiesībā Itālija ir kā citas Eiropas valstis, tikai šeit piesardzības nolūkos tagad daudzviet – lidostās, slimnīcās un ciematiņos, kur konstatēti ar koronavīrusu inficētie – tiek veiktas dažādas veselības pārbaudes un īstenoti drošības pasākumi. Tie ir pievērsuši citu valstu, kur vēl netiek sperti šādi piesardzības soļi, uzmanību, liekot aplami noticēt, ka te situācija ir ārkārtēja. Patiesībā daudzi no televīzijā dzirdamajiem ieteikumiem – mazgāt rokas, aizsegt muti šķaudot vai klepojot – pieder pie visparastākajām pieklājības un personīgās higiēnas normām. Neaizmirsīsim, ka Itālija ir tā zeme, kuru zina visi, līdz ar to visu te notiekošo uzreiz arī uzzina visi. Un vēl – Itālija ir liela, un tas, ka Ziemeļitālijā atsevišķos mazos ciematiņos pašlaik izsludināta karantīna, nenozīmē, ka visur situācija ir dramatiska. Šeit, Centrālitālijā, kur es dzīvoju, viss ir mierīgi, tikai panikā kritušie ir patukšojuši pārtikas lielveikalus bailēs no pilsētas robežu slēgšanas un pārvietošanās ierobežojumiem, dažviet ir atcelti kursi un semināri, lai izvairītos no cilvēku ilgstošas pulcēšanās vienuviet.
Sjēnā cilvēki turpina savas ikdienas gaitas, bet, protams, satiekoties pārrunā dzirdētos jaunumus televīzijā. Tiesa, daudzi ir uztraukušies par masveida panikas radīto ietekmi uz ekonomiku un Itālijas lomu tūrismā. Manā darba jomā strādājošie cer, ka cilvēki turpinās apmeklēt skaisto Itāliju, piesardzības pasākumus uztverot kā papildu drošības garantu, kas cilvēkus nevis iebiedē, bet informē un nomierina, jo galvenais ir objektīvi un mierīgi izvērtēt situāciju un zināt, kā rīkoties, ievērojot elementāras higiēnas prasības.”
