Austrumvidzemes mežsaimniecība ir viena no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vienībām, kas apsaimnieko tās valdījumā esošos valsts mežus.
Austrumvidzemes mežsaimniecība ir viena no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) vienībām, kas apsaimnieko tās valdījumā esošos valsts mežus. Lai iespējami veiksmīgāk veiktu šo uzdevumu, Austrumvidzemes mežsaimniecībā ir izstrādāts “Meža apsaimniekošanas plāns” turpmākajiem desmit gadiem, kas atspoguļo ilgtermiņa nodomus meža apsaimniekošanā un līdzekļus, ar kādiem tie tiks veikti.
“Meža apsaimniekošanas plāni ir izstrādāti 11 meža iecirkņiem. Tieši tādam skaitam, kāds ir Austrumvidzemes mežsaimniecībā. Ar meža apsaimniekošanas plāniem inte-resentiem ir iespējams iepazīties,” stāsta LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības meža apsaimniekošanas speciāliste Gunta Dudele.
Konsultēs sabiedrību
Meža apsaimniekošana mūsdienās neaprobežojas tikai ar koku izaudzēšanu un nociršanu. Sabiedrība vēlas, lai meža apsaimniekošanā tiktu ievērota darba drošība, lai mežus nepiesārņotu un tie būtu bagātai ar ogām, sēnēm, putniem un zvēriem, lai atšķirtos mežu apsaimniekošana, kas atrodas vēsturisku un arheoloģisku vietu tuvumā, kā arī sportam un atpūtai izmantojamās vietās. G.Dudele stāsta, ka novērojumi liecinot, ka cilvēki mežā uzturas labprāt, un tas ir labi.
“Diemžēl iedzīvotāji mēdz atvest un mežā atstāt atkritumus. Pret šādu rīcību mums jācīnās visiem kopā, tāpēc ceram veiksmīgi sadarboties ar vietējām pašvaldībām,” domā G.Dudele.
Meža apsaimniekošana turpmāk būs saistīta ar sabiedrības dažādu grupu konsultēšanu, ņemot vērā sabiedrības intereses.
“Saņemot informāciju, kādu meža apsaimniekošanu iedzīvotāji gribētu redzēt, mēs centīsimies mežu apsaimniekot atbilstoši iedzīvotāju priekšlikumiem, kurus iespējams nodot telefoniski, rakstiski vai kādā citā veidā,” stāsta G.Dudele.
Orientējas ilglaicīgiem mērķiem
Visa meža apsaimniekošana orientēta ilglaicīgo mērķu sasniegšanai. Tie ir 25 līdz 50 gadi. Šajā laikā veselīgā stāsaglabā dažādu koku sugu vērtīgu kokmateriālu iegūšanas iespējas, saimniekojot mežā, jārespektē vietējo iedzīvotāju intereses.
Izvērtējot pašreizējo situāciju, ir virkne meža apsaimniekošanas mērķu turpmākajiem desmit gadiem. Tie ir saistīti ar meža ceļu kvalitātes uzlabošanu, sabiedrības izpratni par meža apsaimniekošanu, patīkamu sporta, atpūtas, ogošanas, sēņošanas un medīšanas iespēju saglabāšanu.
Minēto mērķu sasniegšanai Austrumvidzemes mežsaimniecība augošus kokus pārdos saskaņā ar aprēķināto tāmi desmit gadiem, lai iegūtos līdzekļus izmantotu nolikto maksājumu segšanai, lai nodrošinātu meža atjaunošanu nocirstajās platībās. Piemē-ram, koptu jaunaudzes, uzturētu un rekonstruētu ceļus, veiktu ugunsdrošības pasākumus, tīrītu meliorācijas grāvjus un veiktu citus pasākumus.
“Šie darbi ir jāplāno, tāpēc nepieciešama precīza informācija par mežaudžu ekonomisko, ekoloģisko un sabiedrisko (rekreācijas) vērtību,” skaidro G.Dudele. Speciāliste stāsta, ka veiks arī mežaudžu inventarizāciju, apzinās dabas vērtības, noskaidros atpūtas vietas un katras mežaudzes apsaimniekošanas mērķi, nodrošinās atkritumu savākšanu trīs apzinātajās sabiedrības atpūtas vietās un iesaistīs sabiedrību meža apsaimniekošanā.
Veicinās paliekošās audzes kvalitāti
Meža apsaimniekošanas plānā iestrādāts arī ciršanas apjoma pamatojums. Piemēram, galvenās cirtes ciršanas apjomi aprēķināti katram meža iecirknim, ņemot vērā mežaudžu sadalījumu pēc valdošās sugas, vecuma un noteiktajiem apgrūtinājumiem. Galvenās cirtes cirsmas plāno pieaugušās audzēs.
“Kopš 1999.gada kokus necērt dabiskajos mežu biotopos. Tās ir mežaudzes, kas ir sevišķi nozīmīgas jutīgu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Savukārt kopšanas cirtes galvenais uzdevums ir veicināt paliekošās audzes kvalitāti, nodrošinot plašāku telpu paliekošajiem kokiem, gūt ienākumus, kā arī ieraudzīt, uzturēt un saglabāt dabiskās struktūras,” stāsta G.Dudele. Viņa skaidro, ka kopšanas cirtes plāno platībās, kurās nav izpildīti kopšanas cirtes uzdevumi.
Pamato koku sugu izvēli
“Meža atjaunošanā būtisks ir koka sugu izvēles pamatojums. Ja augšanas apstākļi piemēroti vairākām koku sugām, tad izvēlē starp skuju kokiem un lapu kokiem priekšroka dodama skuju kokiem, izņemot gadījumus, kad atjaunojamajai platībai ir slikta pieejamība un nav realizējama mākslīgā atjaunošana vai tās izmaksas ir pārāk lielas,” stāsta G.Dudele.
Ja augšanas apstākļi piemēroti vairākām mīksto lapu koku sugām, tad izvēlē starp lapu kokiem priekšroka dodama bērzam, izņemot gadījumus, kad atjaunojamajai platībai ir jāpapildina ainava vai jāpalielina bioloģiskā daudzveidība. Savukārt melnalksnis ir goda vietā visās mežu platībās, kur vien tas var sekmīgi atjaunoties. Līdzīgi ir ar cietajiem lapu kokiem.
Garantēs vides aizsardzību
Meža apsaimniekošanas plānā nozīmīga vieta atvēlēta vides aizsardzībai, ko paredzēts garantēt, nesamazinot mežu platību, nepārsniedzot ciršanas tāmi, veicot dabas vērtību inventarizāciju, konsultējoties ar sabiedrību, kā arī lietojot vidi saudzējošas meža apsaimniekošanas tehnoloģijas.
“Ik pēc pieciem gadiem veiksim darbību novērtējumu. Tas nepieciešams arī pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, bet ķimikālijas varēs lietot tikai īpašas nepieciešamības gadījumos. Sadarbībā ar vides aizsardzības institūcijām, Valsts meža dienestu un sabiedriskajām vides organizācijām tiks izstrādāts reto un apdraudēto sugu identifikācijas plāns, kā arī izstrādāta sugu – floras un faunas – izmaiņu uzraudzības un novērtēšanas metodika,” stāsta G.Dudele. Speciāliste min faktu, ka arī medību saimniecība tiks organizēta tādējādi, lai neradītu būtiskus zaudējumus mežaudzēm, vienlaikus saglabājot medījamo dzīvnieku un putnu populācijas, veicot dzīvnieku un putnu uzskaiti, kā arī dzīvnieku nodarītos postījumus mežaudzēm un nosakot medīšanas limitu.
Augstvērtīgi meži nozīmīgi sabiedrībai
Par augstvērtīgiem mežiem valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” uzskata mežus, kuri ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un nozīmīgi sabiedrībai, tāpēc augstvērtīgo mežu apzināšana ir viens no Austrumvidzemes mežsaimniecības mērķiem.
“Šajā procesā iesaistīsim sabiedrību, un, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām, interešu grupām un privātpersonām, iegūsim informāciju un ieteikumus tam, kādi meži ir augstvērtīgi. Pašreiz par augstvērtīgiem mežiem uzskatām mežaudžu dabiskos biotopus, kuros neizmanto mežu. Ap apdzīvotām vietām mežu apsaimniekošanā saglabāsim ainavas elementus,” saka G.Dudele. Meža apsaimniekošanā izvērtēs ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus.
Fakti
Austrumvidzemes mežsaimniecība apsaimnieko 203 tūkstošus hektāru zemes, tajā skaitā 171 tūkstotis hektāru ir mežaudzes.
Mežsaimniecības lielākie mežu masīvi ir Strenči – Saule – Vijciems – Cirgaļi, Ranka – Vireši – Gaujiena, Lejasciems – Zeltiņi – Ape, Pededze, Liepna.
Mežsaimniecības teritorijā ir 161 hektārs purvu, 516 hektāri lauces, 468,7 hektāri pārplūstošu klajumu, 1825, 1 hektārs meža ceļu, 2223,9 hektāri stigu, 3751,6 hektāri grāvju. Nemeža zemes ir 57780,7 hektāri. 534 hektāri ir citas platības.
Pēc izcelsmes 62 procenti ir dabiskās audzes, 38 procenti – mākslīgi atjaunotās audzes. Vairāk par pusi – 52 procenti – meža zemju ir sausieņi – meži uz normāla mitruma minerālaugsnēm.
9 procenti ir slapjaiņi – meži uz slapjām minerālaugsnēm, 12 procenti ir meži uz slapjām kūdras augsnēm, bet 27 procenti – meži uz nosusinātām augsnēm (āreņi un kūdreņi).
Austrumvidzemes mežsaimniecībā 9,6 procenti ir aizsargājamie meži, 0,30 procenti – saudzīgi apsaimniekojamie meži, 90,1 procents saimnieciskie meži. Austrumvidzemes mežsaimniecības mežos reti sastopami putnu ir meža balodis, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, Urālpūce, vidējais ērglis, trīspirkstu dzenis, ūpis, melnais stārķis, klinšu ērglis, lielā gaura, zivju ērglis, dzērve un mazais ērglis.
Reti sastopamie augi ir parastā strauspaparde, mežloki, mieturu mugurene, naktsvijoles, silpurenes.
Dzīvnieki – lidvāvere.
Ķērpji: plaušu ķērpis, caurumotā menigācija, sūnas – doblapu leženija, tievā gludlape, kažocene.
Austrumvidzemes mežsaimniecībā medībām izmanto 200,5 tūkstošus hektāru zemju. No tām 191,4 tūkstoši hektāru medību tiesības tiek iznomātas
116 mednieku klubiem, bet deviņus tūkstošus hektāru izmanto komercmedību organizēšanai.
