Nevienā cilvēkā izbrīnu vairs neizraisa frāze, ja pajautājot, ko tagad dara tas un tas paziņa, draugs vai radinieks, pretī skan atbilde: “Ai, viņš jau sen strādā ārzemēs – Īrijā, Anglijā, Vācijā …”.
Nevienā cilvēkā izbrīnu vairs neizraisa frāze, ja pajautājot, ko tagad dara tas un tas paziņa, draugs vai radinieks, pretī skan atbilde: “Ai, viņš jau sen strādā ārzemēs – Īrijā, Anglijā, Vācijā …” Iemesli, kāpēc cilvēki pamet Latviju un dodas peļņā uz ārzemēm, manuprāt, ir trīs: viņus neapmierina Latvijā zemās algas, jo ar tām nevar izdzīvot; Latvijā nav darba vai arī viņi apvieno patīkamo ar lietderīgo – ceļo pa citām zemēm un arī nopelna.
Savukārt ārzemnieki jau smīnot, ka latvieši tur ir kā baltie nēģeri, kas strādā fiziski smagu darbu. Kāds paziņa man stāstīja, ka paši īri nebrauc ar vecākām automašīnām, kas ražotas 2000. vai 2001. gadā. Ja spēj tikt tam pāri, ja var nedzirdēt, ka tevi sauc par balto nēģeri, un domāt par to, ko iegādāsies par paša sūri un grūti pelnīto naudu, tad var kārtot dokumentus un doties prom. Bet kas cits atliek, ja Latvijā tu neesi nekas? Ja darba nav jau vairākus gadus un lielākā daļa cilvēku “velk” no algas līdz algai. Domāju, ka ne viens vien algas dienā nodomā: “Kam man tas vajadzīgs – šie nieka graši, ko firmas direktors atļaujas atmest par manām smagajām darba stundām? Varbūt arī man vajadzētu braukt prom? Sapelnīšu naudu un varēšu normāli dzīvot, nopirkt sen kārotās lietas. Arī valodu apgūšu.” Tikai atgriežoties tajā pašā darbavietā nestrādāsi. Tā var aizbraukt tie, kam Latvijā nav savas ģimenes un bērnu.
Reizēm dzirdi, ka palikušie latvieši vīpsnā: “Nu, nu, redzēs, cik no aizbraukušajiem atgriezīsies mājās.” Domāju, ka agrāk vai vēlāk lielākā daļa tomēr atgriezīsies, jo mājas tomēr ir mājas un latvietis dziļi sirdī ir ģimenisks. Kāds, kas svešajā zemē būs atradis “zelta bedri”, tur arī paliks, bet tādu nebūs daudz. Protams, ir jauki ceļot, pelnīt naudu un izklaidēties, bet arī tas reiz apnīk. Katrs klejotājs reiz apstājas. Ja ir tāda iespēja, ka var aizbraukt, nopelnīt un vēl ceļot, tad vajag to izmantot. Vajag norīt aizvainojuma kamolu un realizēt ieceri par spīti visiem, kas kādreiz tev ir darījuši pāri. Protams, atgriežoties tu nebūsi “krutais un biezais”, bet būsi citādāks.
