Pirmajā vasaras dienā Aivars Egle tika pie neparasta loma – 1,89 kilogramus smagas un 61 centimetru garas vēdzeles. Tas nozīmē, ka viņa loms pārspēj nesen “Copes Lietās” publicēto vēdzeli, kura svēra 1,6 kilogramus.
Nav ūnikums, tomēr rets loms
“Vēdzele ir vairāk ziemas zivs, tāpēc vasaras laikā to reti var izmakšķerēt. Turklāt ar saviem izmēriem šī ir īpašs eksemplārs. Ezerā vēdzeļu ir daudz, taču ne tik prāvas. Tovakar ap pulksten 23.00 no laivas makšķerēju Alūksnes ezerā pie Cepurītes salas. Vēdzele uzķērās uz gruntsmakšķeres ar dzīvo ēsmu,” stāsta A.Egle.
Šī zivs necieš saules gaismu, tādēļ rosās vienīgi krēslā un tumsā. Vēdzele nekad neuzpeld ūdens virspusē, bet visu dzīvi pavada ūdenstilpes dibenā. Tai patīk ļoti auksts ūdens, arī nārsto ziemā. Toties vasarā, kad ūdens sasilst līdz plus 12 grādiem, vēdzele kļūst snaudulīga un neaktīva. A.Egle atzīst, ka iepriekš reti ir gadījies izvilkt vēdzeles, turklāt tās bijušas daudz mazākas – 600 līdz 700 gramus smagas. Vēdzele mūsu ūdeņos ir plaši izplatīta zivs, taču neizceļas ar lielu izmēru – 3 kilogramus smaga vēdzele jau ir ūnikums.
Prāvo vēdzeli nepieveic uzreiz
Barības ziņā vēdzeles nav izvēlīgas. Par tās pamatēdienu uzskata kukaiņus, tārpus, vardes, zivis (arī mazāka izmēra savas sugas pārstāves). Vairākumam no ēdienkartē ietilpstošajiem viszemākā aktivitāte ir tad, kad vēdzelei tā ir visaugstākā – dzelmē valda tumsa un aukstums – tas ir vēls rudens, ziema un pavasaris. Tas gan nenozīmē, ka visu vasaru vēdzele gavē.
“Izvilkt no ūdens tik lielu vēdzeli nebija viegli. Tā vairākas reizes spieda gruntsmakšķeres kātu zem laivas. Sākumā nevarēju saprast, kas ir uz āķa. Gan līdakai, gan zandartam ir citāda reakcija, bet šoreiz zivs uzvedība bija neparasta. Bija sajūta, ka auklas galā iekāries kāds baļķis. Paliek mierīga, ceļu augšā, nāk, nāk, bet, kad palicis apmēram metrs līdz ūdens virsmai, atkal nospiež makšķerkātu lejā,” atklāj makšķernieks. Tā A.Egle vilka prāvo zivi reizes sešas septiņas, līdz beidzot tika izcelta no ūdens un varēja saprast, ka tā ir vēdzele. Tagad zivs, protams, ir jau apēsta. Panēta olā un izcepta sviestā esot bijusi ļoti garšīga. A.Egle labprāt izmakšķerētu vēl kādu vēdzeli.
