Izrādās, ka bez sauļošanās, ūdens priekiem un citām izklaidēm daudzi jaunieši vasarā ir arī strādājuši.
Izrādās, ka bez sauļošanās, ūdens priekiem un citām izklaidēm daudzi jaunieši vasarā ir arī strādājuši. Lūk, daži no viņiem.
n Madara (16)no Liepnas: “Šovasar strādāju Liepnas kūdras purvā. Mans uzdevums bija pārkraut kūdras briketes. Kā meitenei man šis darbs nešķita viegls, tur pārsvarā strādāja zēni un pieauguši cilvēki. Lai neaizkavētu visu procesu, nācās strādāt ātri, ar pilnu atdevi. Dienas beigās sāpēja rokas. Darbu atradu ar labu cilvēku palīdzību un savu iniciatīvu. Atalgojums gan nebija visai augsts, tomēr pašas nopelnītais ir pavisam kas cits nekā vecāku iedota.”
n Daina (16)no Apes: “Es vasaras brīvajos mēnešos strādāju kokaudzētavā “Miķeļi”. Pārsvarā ravēju dažāda lieluma eglītes – sākot no 12(tā sauktos “sējenīšus”) līdz 25 centimetrus garām eglītēm. Vēl arī piķēju podiņos mazos tūju stādiņus un pašas vasaras beigās liku kastītēs eglītes. Arī šajā darbā galvenais ir ātrums un precizitāte. Piemēram, velkot eglītes, stādiņiem jābūt ar saknēm uz vienu pusi tā, lai, tās izstādot, nebūtu nekādas aizķeršanās. Arī kastītei jābūt tik pilnai, lai, pagāžot slīpi, eglītes neizkristu ārā. Šo darbu sameklēju ar radu palīdzību un sekmēja arī pašas ieinteresētība. Jāsaka gan, ka audzētavā darbojos jau vairākas vasaras. Atalgojums mani apmierina, tas ir atkarīgs no padarītā darba un, piemēram, nezāļu daudzuma vagās, kuras jāravē. Nenožēloju neko – ne jaukās vasaras dienas , ko esmu pavadījusi audzētavā, kad gribējās atpūsties, ne reizēm sāpošo muguru – tas ir nieks salīdzinājumā ar gūto pieredz un gandarījumu.”
n Edgars (17)no Apes: “Vasarā strādāju gan zāģētavā – nelielā gaterī, gan celtniecības darbos. Darbu atradu ar pazīstamu cilvēku starpniecību. Nopelnīt varēja diezgan labi, galvenais ir uzņēmība un vēlme strādāt. Domāju, ka labi apmaksātu darbu bez pazīšanās
(it īpaši laukos) nevar atrast, tomēr nevajadzētu mest plinti krūmos.”
Ko vasarā dara Alūksnes jaunieši?
n Kristīne un Gunta, AVĢ 11. klase. Abas vasarā strādāja vecāku uzņēmumos. Kristīnei vecāki piedāvāja vasarā mazliet pastrādāt un viņa piekrita, lai nebūtu jāslaistās apkārt. Vecāku uzņēmumā “SIA Valdis” Kristīne nostrādāja par pārdevēju divus mēnešus. Un uz jautājumu, vai viņai patika, Kristīne atbild: “Jā, man patika, jo tas vairāk bija darbs ar cilvēkiem nekā tirgošana.”
Guntas vecākiem turpretim steidzīgi vajadzēja pārdevēju, un viņa piekrita pieņemt šo piedāvājumu. Gunta nostrādāja “SIA Alūksnes RCU” pusvasaru un arī tagad skolas laikā – dažreiz sestdienās, ja bija vajadzība.
Gunta arī ir apmierināta, ka varējusi vasarā palīdzēt vecākiem. Abas viņas vēlas arī nākamvasar kaut kur strādāt, protams, ja nebūs citu nodomu.
Varbūt arī tu esi kaut kur strādājis, pelnījis tik ļoti nepieciešamo kabatas naudu. Neturi sveci zem pūra, bet dalies pieredzē, jo varbūt tas ir tieši tas, ko kāds meklē, bet neprot saskatīt! Mēs novēlam būt uzstājīgiem, drosmīgiem, un tad jau veiksies, jo iespēju taču ir tik daudz!
Jauniešus uzklausījušas Daina un Natālija
