Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere atzīst – katru dienu filiāles telpās iegriežas kāds bezdarbnieks, lai reģistrētos, un katru no viņiem uz šo iestādi atvedis savs stāsts: kāds atbrīvots no darba, kāds – pats aizgājis, kādam – palūgts aiziet, jo samazina štatus…
Vidzemē pašlaik vidējais bezdarba līmenis ir 15,1 procents, bet Alūksnes un Apes novads apsteidz šos vidējos rādītājus, jo pie mums bezdarba līmenis līdz 22.maijam bija 17,4 procenti. V.Veļķere secina, ka neatšķiramies no valstī vidējā rādītāja, jo kopumā bezdarba līmenis ne tikai “stāv uz vietas”, bet pat samazinās.
– Kāds pašlaik ir bezdarba līmenis mūsu novados?
– Gada sākumā mūsu novados bija 18 procentu bezdarba līmenis, 22.maijā – 17,4 procenti. Kopš gada sākuma bezdarbnieku skaits mūsu novados ir samazinājies par 250 cilvēkiem – tas ir daudz, turklāt vienlaikus notiek arī jaunu bezdarbnieku reģistrēšana. Piemēram, aprīlī darbu atraduši 82 bezdarbnieki – Alūksnei tas nav maz. Nozares, kur atrasts darbs, ir ļoti dažādas. Protams, ir cilvēki, kas atraduši darbu Rīgā un citās pilsētās. Uzskatu – cilvēki, kas paši meklē darbu, to arī atrod. Mūsu rīcībā ir oficiālie statistikas dati, bet pieļauju, ka reāli strādā vēl vairāk cilvēku, tikai – nelegāli.
– Cik mūsu novados pašlaik ir reģistrēto bezdarbnieku?
– 23.maijā tie bija 2205 bezdarbnieki, gada sākumā – 2400.
– Bet patiesībā bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks…
– Tā patiesi ir, bet, par cik vairāk, to grūti prognozēt. Agrāk nenāca reģistrēties bezdarbniekos, jo nebija materiālās ieinteresētības. Tagad bezdarbniekiem maksā dažādus sociālos pabalstus, tāpēc reģistrējas. Līdz ar to uzskatu, ka nereģistrēto bezdarbnieku procents nav ļoti liels. NVA sadarbojoties ar pašvaldībām, braucam reģistrēt bezdarbniekus arī uz pagastiem, tādēļ bezdarbnieku skaits tiek pat uzturēts no mūsu puses, jo ne visi reģistrētos bezdarbniekos, ja nebūtu šo mūsu izbraukuma vizīšu.
– Statistikas dati liecina, ka pašlaik darba tirgū esot vērojams neliels optimisms, arī ekonomiskā situācija uzlabojoties – vai, strādājot ikdienā aģentūrā, to izjūtat?
– Manuprāt, ekonomiskā lejupslīde valstī ir apstājusies, jo Latvijā un arī mūsu novados cilvēki tomēr var atrast darbu, lai nopelnītu sev iztiku. Uzskatu, pašlaik nedaudz atdzīvojas banku darbība – tas arī ir rādītājs, ka ekonomika vairs negrimst. Arī celtniecības apjomi palielinās. Lai cik paradoksāli tas būtu, bet pēc darba devēju iesniegtajām vēlmēm secināms, ka viņiem arī šobrīd, kad ir augsts bezdarbs, ir grūtības atrast darbiniekus, jo starp bezdarbniekiem ir maz tādu, kuriem ir motivācija strādāt. Kā ļaunuma sakne ir ilgstošie bezdarbnieki, kas uzskaitē ir gadiem – uzskatu, ka nav iespējams viņus atkal radināt pie darba. Mūsu valstī ir izstrādāta tāda sociālo garantiju sistēma, ka nevienam nav lemts mirt badu, tāpēc saņem sociālos pabalstus bez piepūles.
– Ar 1.jūliju simts latu stipendiātu programma kļūs par astoņdesmit latu programmu. Šo programmu daudzi kritizē, tostarp uzņēmēji – vai, jūsuprāt, tā ir sevi attaisnojusi?
– Kad šo programmu uzsāka, Latvijai tā bija vitāli nepieciešama, jo valstī bija katastrofāls bezdarba līmenis, brīvu darba vietu nebija, arī pašvaldībām nebūtu tik daudz līdzekļu, lai cilvēkiem palīdzētu, izmaksājot pabalstus. Savukārt uzņēmējiem ir daudz citu iespēju apmācīt darbiniekus – viņiem nav jābūt greizsirdīgiem uz simts latu programmu. Uzskatu, ka pašvaldības aģentūrai “Spodra” simtlatnieku programmā iesaistītie bija ļoti liels atspaids, tāpat kā citām iestādēm. Turklāt ir arī pozitīvi piemēri, kad simtlatnieki pēc tam pieņemti pastāvīgā darbā pansionātā Alūksnē, Alūksnes ģimnāzijā un vakarskolā. Kopumā mūsu novados simtlatnieku programmā iesaistījās 1601 cilvēks. Pieļauju, ka šādu pozitīvu piemēru būtu vairāk, ja iestādēm, kur viņi bija nodarbināti, būtu lielāks finansējums. Tagad ar jūliju šajā programmā maksās vairs tikai 80 latu, bet pieļaujams, ka līdz gada beigām pat tādam apjomam līdzekļu nepietiks un programma beigsies. Bet vietā nāks jauna – algotie pagaidu darbi, ko arī īstenos caur pašvaldībām, nevis uzņēmējiem, lai kā viņiem to gribētos. Par šajā programmā iesaistītajiem cilvēkiem gan maksās nodokļus, ar cilvēku slēgs darba līgumu. Bet pašvaldībām būs jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu, jo Eiropas finansējums būs uz pusi mazāks, un iesaistīto cilvēku skaita ziņā tā nebūs tik masveidīga kā simts latu programma.
– Kāda mūsu novados ir atdeve bezdarbnieku kursiem: cik liela daļa bezdarbnieku pēc tam atrod darbu?
– Pēc kursu beigšanas neviens darbu uz paplātes klāt nepienesīs – pašiem jāmeklē, bet, ja nevar atrast, tad nepareizi izvēlēts apmācību novirziens. Piemēram, aprīlī 4 bezdarbnieki pēc kursiem uzreiz iekārtojās darbā, bet četru mēnešu laikā visā novadā 16 sievietes un 5 vīrieši atrada darbu. Mūsu novados starp vīriešiem līdz šim pieprasīta bija dažādu kategoriju autovadītāja apliecību iegūšana, starp sievietēm – grāmatvedība. Darba tirgū joprojām pieprasīti ir mazumtirdzniecības pārdevēji, jo tur ir liela kadru mainība. Lai arī NVA veic karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, tāpat mums ir grūti pateikt, vai viņa izvēlētā mācību programma ir objektīva, tādēļ ne visi pēc kursiem atrod darbu. To, kādas mācības vajadzīgas mūsu novados, iespaidot nevaram, jo tām ir stingri noteikta kārtība. Turklāt kopš maija tajā ir izmaiņas, jo mācības tagad notiks pēc kuponu sistēmas. Ja bezdarbnieks izteicis vēlmi mācīties par bruģa ieklājēju un viņam maijā ir pienākusi rinda mācībām, tad NVA viņam izsniedz kuponu noteiktā naudas vērtībā, atkarībā no mācību ilguma, un bezdarbnieks pats dodas meklēt mācību iestādi, kur to apgūt. NVA vairs neorganizēs apmācību grupas, ko kā dāvanu pasniedza kādam mācību centram. Jaunā sistēma būs sarežģītāka un vismaz sākumā apgrūtinās darbu gan NVA, gan mācību centriem. Turklāt NVA bezdarbniekam nedrīkst ieteikt, kura mācību iestāde būtu labāka. Filiāles telpās bezdarbniekam ir pieejams visu mācību centru adrešu saraksts un pašam jāizvēlas, kurp doties. Pirmos kuponus jau esam izsnieguši – gaidīsim atsauksmes.
– Kādas šovasar būs iespējas strādāt jauniešiem?
– Par Eiropas finansējumu no maija pieejama aktivitāte “Darba vieta jaunietim”. Tajā var iesaistīties jaunieši, kas ir reģistrējušies kā bezdarbnieki vismaz sešus mēnešus, izņemot jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un jauniešus invalīdus. Ņemot vērā, ka vasarā ir piemēroti darbi jauniešiem gan lauksaimniecībā, gan apkalpojošā jomā un citur, šī ir laba iespēja arī darba devējiem. Par darbu vadīšanu darba devējs saņem 20 latu mēnesī par katru jaunieti. Darba devējam ir jānodrošina minimālā darba alga, jāsamaksā nodokļi par nodarbināto jaunieti, bet NVA finansējums ir 100 latu. Tātad jaunietis mēnesī saņems 200 latu, bet, sākot ar septīto mēnesi, – mazāk. Šobrīd esam saņēmuši 5 darba devēju pieteikumus jauniešu nodarbināšanai lauksaimniecībā, autoremontu, mazumtirdzniecības jomās.
– Pašlaik ir daudz dažādu Eiropas atbalsta programmu bezdarbniekiem – ko no tā visvairāk izmanto mūsu novadu iedzīvotāji?
– Pieprasīts ir finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai, attīstot bezdarbniekiem individuālo darbu. Iecienīta ir mūžizglītības programma nodarbinātajiem, bet lielās intereses dēļ uz laiku ir apturēta reģistrācija tajā. Uzņēmēji par šīm Eiropas iespējām NVA interesējas maz. Pieļauju, to veicina nepatika pret lielo birokrātiju.
– Maijā darba tirgu ārvalstniekiem atvēra arī Vācija – kāda ir mūsu novadu iedzīvotāju interese par darba tirgu ārzemēs?
– Par Vācijas darba tirgu mūsu novados intereses nebija – tā nebūs otra Īrija, jo tur gaida darbiniekus ar noteiktām profesijām un vācu valodas zināšanām. NVA ir darbinieks, kas atbild par darba tirgus iespējām ārvalstīs, regulāri par to informējot bezdarbniekus. NVA ir arī pieejama informācija par licencētajiem uzņēmumiem, kas iekārto darbā ārzemēs.
– Cik un kādas pašlaik mūsu novados ir brīvas darba vietas?
– Uz 23.maiju tās ir 6 darba vietas: lielveikalu pārdevējiem, autoatslēdzniekam, jumiķim un apsargam.
