Sākas pavasaris, un cilvēki sakopj apkārtni.
Sākas pavasaris, un cilvēki sakopj apkārtni. Diemžēl ir vērojami gadījumi, kad gružus nes uz konteineriem, kas domāti tikai virtuves atkritumiem. Bojājas izvešanas transports un rodas neapmaksāti papildu reisi.
Iedzīvotājiem patīk arī veidot nelegālas atkritumu izgāztuves pilsētas teritorijā. “Ir svarīgi, lai pilsēta būtu tīra, bet to nevar panākt tikai komunālo pakalpojumu uzņēmuma “Rūpe” darbinieki,” saka uzņēmuma vadītāja Elita Sūna.
“Jāatgādina, ka sadzīves atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas. Gan fiziskās, gan juridiskās personas ir atkritumu ražotāji. Viņi paši atbild par to savākšanu un izvešanu,” komentē E. Sūna.
Teritorija jākopj pašiem
Alūksnes pilsētas dome ir izdevusi noteikumus pilsētas teritorijas uzturēšanai. Tie paredz, ka katram ir jākopj sava piemājas teritorija. Pašlaik darba grupa izstrādā jaunus “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus Alūksnes pilsētā”. Alūksnes pilsētas domes padomniece juridiskajos jautājumos Aiva Egle prognozē, ka tie varētu stāties spēkā maijā.
“Uzskatu, ka pašvaldības policijai vajadzētu pastiprināt kontroli par fizisko un juridisko personu līgumu slēgšanu sadzīves atkritumu izvešanai. Tiek izsniegti saraksti, kur norādīti uzņēmēji, kas pārkāpj atkritumu novietošanu pilsētā. Reizēm sētnieki neveic tiešo pienākumu un netīra teritoriju ap konteineriem, kā tas ir Helēnas ielā 28 un Apes ielā. Tas mums stipri apgrūtina darbu,” stāsta E. Sūna. Pilsētā ir apmēram 800 privātmāju, bet tikai 300 īpašnieki ir noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu.
Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda: ja cilvēks nav sakopis teritoriju, sastāda administratīvo protokolu. “Pašreizējie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem ir jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu. Esam pārliecinājušies, ka daudzi iedzīvotāji nemaz nav informēti par šādu nepieciešamību. Nesaskaņas radīja arī izvešanas izmaksu aprēķināšana. Domāju, ka jaunie noteikumi atrisinās visas neskaidrības,” atzīst A. Tomsons.
Cilvēki ir nekulturāli
“”Rūpes” darbinieku uzdevums ir savākt un izvest lielgabarīta preces: vecus dīvānus un televizorus, ledusskapjus vai tamlīdzīgas lietas. Ir gudrinieki, kas konteineros saber neatdzesētus pelnus, kā rezultātā atkritumu tvertne un arī specmašīna aizdegas. Šādus gružus, tāpat kā stiklus, ieteicams ievietot speciālos maisos,” norāda E. Sūna.
Komunālo pakalpojumu uzņēmuma “Rūpe” dispečere Margarita Bitaine uzskata, ka uzņēmējdarbību vajadzētu atļaut uzsākt tikai tad, kad noslēgts līgums par atkritumu izvešanu.
“Būtu labi, ja cilvēki, kas uzsāk uzņēmējdarbību, uzreiz nāktu pie mums. Tad neveidotos situācijas, kad uzņēmēju pagalmos lielā vairumā atrodas kartona kastes un citi atkritumi,” saka M. Bitaine.
Veido izgāztuves
Pamazām pilsētā ievieš konteinerus, kas paredz atkritumu šķirošanu.
“Šos konteinerus regulāri atlauž Torņa ielā un Apes ielā. Pērn visām tvertnēm uzlikām jaunus vākus, bet tos cilvēki neaiztaisa. Tāpēc pa konteineru ložņā suņi, kaķi un putni, kas arī izvazā atkritumus,” sūrojas E. Sūna.
“Rūpes” un Madonas reģionālās vides pārvaldes darbinieki apsekoja pilsētas nelegālās atkritumu izgāztuves. “Nepatīkams skats pavērās pie “Agroķīmijas” – purva malā ir bērtas skaidas un atkritumi. Arī “Lauktehnikas” teritorijā un vecā dzelzsceļa eglītēs izveidotas nelegālas izgāztuves. Miera ielā, kur iet uz peldētavu “Melnums”, likvidējām nelegālo izgāztuvi, bet jau atkal kāds tur ir izbēris atkritumus. Kad runājam ar cilvēkiem, kas varētu būt to darījuši, atklājas, ka nevienam nav atkritumu. Ja pilsētas dome algo palīgstrādniekus, tad tās likvidē ar mūsu tehnikas palīdzību,” norāda E. Sūna.
