Ziemeļaustrumu virsmežniecības telpās Gulbenē līdz 6.jūnijam ir atvērta medību trofeju izstāde. To apskatīt tiek aicināts ikviens interesents, sevišķi skolēni.
Nedaudz uzlabojas aļņu populācija
“Šis ir Starptautiskais Meža gads, tādēļ gribam pievērst uzmanību tam, ka mežā ir ne tikai koki, bet arī dažādi meža dzīvnieki un daudz kas interesants. Medību trofejas ir ļoti grūti novērtēt, taču arī tās rāda meža bagātības, vērtību. Izstādē var salīdzināt medību saimniecību attīstību. Mūsu virsmežniecībā šī ir otrā reģionālā izstāde, bet ir bijušas arī mazākas izstādes,” stāsta virsmežzinis Andis Krēsliņš. Viņš norāda, ka izstādes rīkošanu atbalsta Latvijas Mednieku asociācija un SIA “Apes koks”, taču īpašu paldies pelna visi, kas piedalījās trofeju savākšanā, vērtēšanā un izstādes iekārtošanā.
Starp izstādē redzamajām gandrīz 40 trofejas ir novērtētas ar zelta medaļu, 32 trofejas ir ieguvušas sudraba medaļu un 46 trofejas – bronzas medaļu. To vērtēšanā piedalījās Starptautiskās medniecības komitejas eksperti no Igaunijas un Kurzemes. Virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš secina, ka izstādē ir pārstāvēta gandrīz visa teritorija. “Atsevišķās vietās ir iegūts pa kādai labākai trofejai, taču nav liela atšķirība ar iepriekšējo izstādi. Gribētos, lai vairāk ir trofeju, ko var vērtēt ar zelta medaļu. Tādas ir galvenokārt vilku un lūšu galvaskausi. Ir arī parādījušies labāki aļņu ragi, tomēr tos var vērtēt tikai ar bronzu, tāds ir arī Bejas mednieka Aivara Gorbāna, alūksnieša Ārija Kolista un Liepnas mednieka Guntara Sniedzāna nomedīto trofeju vērtējums. Tiesa, pirms pieciem septiņiem gadiem nebija pat tādu, tāpēc var teikt, ka aļņu populācija ir uzlabojusies,” salīdzina L.Kļaviņš.
Labākās trofejas saņem medaļas
Diemžēl daudzi Alūksnes puses mednieki neatveda uz izstādi savas trofejas, no kurām daļa jau saņēmusi medaļas republikas izstādē pērn. Šajā izstādē bronzas medaļas ieguva gaujienieša Andra Klētnieka un mālupieša Oskara Stilves nomedīto staltbriežu ragi. Guntis Ķīsis no Jaunannas var lepoties ar divām zelta medaļu vērtām lūšu ādām. Savukārt Gunārs Kaņepe un Dzintars Briedis tikuši pie sudraba medaļām par vilku ādām. G.Ķīsis ieguvis pat trīs zelta medaļas, bet O.Stilve, Valdis Bricis, Māris Meijers un Juris Sprudzāns – pa vienai zelta medaļai par lūša galvaskausu. Savukārt Dzintars Briedis, Māris Avots, Ivars Kolists un G.Kaņepe saņēmuši zelta medaļas par vilku galvaskausiem. Vairāku mednieku iegūtie meža kuiļu ilkņi novērtēti ar medaļām, bet alūksnieša Ivana Ratsepa trofeja – ilkņi bijuši zelta medaļas vērti. Sevišķi daudz medaļu saņemts par bebru galvaskausiem. Gaujienietis Sandis Andersons ticis pie stirnāža zelta ragiem, bet Ervīns Gusts, Guntars Sniedzāns un Gints Zariņš – pie stirnāža sudraba ragiem. “Vērtīga trofeja var būt mednieka veiksme, bet ir arī tādi mednieki, kuri nešaus kuram katram zvēram. Tā vajadzētu medīt visiem. Diemžēl dažs spriež – ko tur medīs aļņa teļu, kam ir pamaz gaļas, labāk – lielāku aļņa govi,” atzīst L.Kļaviņš.
Vajadzīgas selektīvas
medības
Mednieki prot medīt, nevis izvērtēt dzīvniekus, tāds ir speciālistu secinājums. Taču tas ir vajadzīgs, tāpēc būtu jāsāk domāt par selektīvu medīšanu. “Mednieki ir tie, kuri veido meža zvēru populāciju. Cik tiks medīts izlases veidā, tas ir atkarīgs no viņiem. Bet tad ir jāmaina mednieku domāšana. Turklāt, ja vienojas saudzēt kādus dzīvniekus, tad tas ir jādara ļoti lielā teritorijā, nevis viena vai divu kolektīvu medījamās platībās. Diemžēl likumdošana to neveicina,” atzīst L.Kļaviņš. Lietuvā medību licenci dod tiem, kuri ir nokārtojuši eksāmenu arī medību selekcijā, taču Latvijā par šādu prasību nav izdevies vienoties. “Ja eksāmens nav nokārtots, tad mūsu kaimiņvalsts mednieki pie medīšanas netiek. Turklāt viņiem katra trofeja ir jāatrāda. Ja mednieks ir kļūdījies, pirmajā reizē tiek piedots, bet otrajā reizē tiek noņemtas tiesības medīt vismaz uz diviem gadiem,” atklāj L.Kļaviņš. Tā īsā laikā ir panākts, ka stirnāžus medījot pat mazāk nekā Latvijā, ir zelta medaļu birums par stirnāžu radu trofejām. Nelaime esot arī tā, ka mūsu mednieki negrib mācīties. Taču nepietiek ar to, ka var atšķirt alni no stirnas. “Bija organizēti divi semināri, pērn uzaicinājām lietuviešu speciālistu par stirnāžu selektīvajām medībām, šogad – par aļņu medībām. Taču no pusotra tūkstoša medniekiem ieradās tikai 15,” saka L.Kļaviņš. Ne velti izstādē ir aplūkojami arī slikti piemēri, lai mednieki mācītos no pieļautajām kļūdām. Piemēram, ir nomedīts staltbriedis, kura ragi pēc pāris gadiem sasniegtu Latvijas rekordu.
