Fotogrāfijās: redz bruģētas ielas un soda ekspedīciju. Rīt Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā varēs iepazīties ar izstādi “Alūksne pirms 100 gadiem”.
Fotogrāfijās: redz bruģētas ielas un soda ekspedīciju.
Rīt Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā varēs iepazīties ar izstādi “Alūksne pirms 100 gadiem”. Stendos un vitrīnās būs skatāmas fotogrāfijas un dokumentu liecības no muzeja krājumiem.
“Vasara ir tūristu sezona, tāpēc muzejā daudzi interesējas par Alūksnes vēsturi. Paredzēts to pamatīgi pētīt no pirmsākumiem līdz mūsdienām, bet šajā izstādē parādīsim laika posmu no deviņpadsmitā gadsimta beigām līdz divdesmitā gadsimta četrdesmitā gada 5.jūlijam, kad pilsētā bija liels ugunsgrēks. Uguns liesmās ir zudušas daudzas ēkas, bet senās pastkartēs tās ir redzamas,” stāsta muzeja vēsturniece Iluta Palma.
Kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalstījis projektu “Alūksne pirms 100 gadiem”, tāpēc varēs izgatavot jaunas vitrīnas. Tās gatavo Ivars Keomegi. Četru vitrīnu atvilktnēs būs plašāka informācija par apskatāmajiem eksponātiem. Pils iela bijusi bruģēta, turklāt Jaunā pils neatradās ielas malā kā tagad. Kādreiz draudzes skola bijusi ēkā, kur tagad ir bibliotēka. Divas skolas bija Helēnas ielā. Savukārt sākumskolas vietā bijusi bērzu birztala.
“Agrāk te nav bijušas daudzas mājas, tāpēc pilsēta izskatījusies pavisam citādi. Tikai pastkartēs redzams Ķīniešu paviljons un citi objekti Pils parkā,” saka I.Palma. Pilsētu apmeklējuši visi četri pirmās brīvvalsts prezidenti: Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis. Augstās amatpersonas ieradušās 7. Siguldas kājnieku pulka gadadienas svinībās.
18.decembrī paliks
100 gadi, kopš Alūksnē ieradās soda ekspedīcijas vienība, kas izrēķinājās ar 1905.gada revolūcijas aktīvākajiem dalībniekiem un ozolkoka pils dedzinātājiem.
Šo notikumu atcerei izstāde bija paredzēta septembrī, bet arī šajā izstādē ir iekļauti materiāli par revolūciju.
“Cilvēki pastkartēs raksta, kā viņi pērti. Ir dažādas versijas par vainīgajiem ozolkoka pils dedzināšanā. Viena vēsta, ka patiesībā uguni pilij pielaidis barona Fītinghofa muižas pārvaldnieks. Viņam nav bijuši kārtībā dokumenti par naudas tēriņiem, tāpēc izmantojis nemierus, lai tos sadedzinātu kopā ar pili,” skaidro vēsturniece. Pēc notiesāšanas trīs alūksniešus izsūtīja katorgā, atgriezās tikai viens – kurpnieks Vijups. Iespējams, ka viņa pēcteči vēl dzīvo Alūksnes rajonā.
