Jau ilgāk nekā mēnesi Alūksnē darbojas klaiņojošo suņu un kaķu izolācijas dienests. Tā darbiniekiem vislielākās problēmas sagādā dzīvnieku noķeršana, jo tie ir izveicīgi un ne vienmēr pievilināmi ar barības palīdzību.
Jau ilgāk nekā mēnesi Alūksnē darbojas klaiņojošo suņu un kaķu izolācijas dienests. Tā darbiniekiem vislielākās problēmas sagādā dzīvnieku noķeršana, jo tie ir izveicīgi un ne vienmēr pievilināmi ar barības palīdzību.
Izolatora veterinārārste Sarma Ločmele pauž, ka dienesta darbiniekiem vajag izsludināt konkursu par labāko ideju – metodi, kā ķert klaiņojošos dzīvniekus. “Specializētās firmas nepiedāvā iegādāties ierīces, ar ko šādus dzīvniekus varētu ķert. Pašlaik tos pievilinām ar barību. Labi, ka līdz šim dienesta darbiniekiem ir nācies ķert tikai mīlīgus suņus. Visgrūtāk ir noķert kaķus, jo viņi ir ļoti manīgi, kož un skrāpē,” norāda veterinārārste. Interesenti savus ierosinājumus par ķeršanas metodēm var izteikt pa tālruni 9143258.
Ideja par izolatora izveidi ir attaisnojusies. “Pašlaik dienesta darbinieki nav ļoti noslogoti. Visvairāk klaiņojošos dzīvniekus ķeram Alūksnē, jo no pašvaldībām neesam saņēmuši uzaicinājumus. Vienīgi Alsviķu un Jaunalūksnes pagasta Bejas iedzīvotāji ir zvanījuši uz dienestu par klaiņojošiem kaķiem. Ar pārējām pašvaldībām esam sazinājušies un vienojušies, ka vajadzības gadījumā tiksim izsaukti,” stāsta S.Ločmele.
Kopš dienesta atvēršanas 10.maijā tajā ir atradušies apmēram 40 kaķi un 12 suņi. Ja saimnieks nāk pakaļ mīlulim uz izolatoru, viņam ir jāsedz dzīvnieka uzturēšanās izdevumi – četri lati par dienu. Ja dzīvnieku paņem cits saimnieks, viņam ir jāsamaksā tikai adoptācijas maksa – trīs lati kaķim un pieci lati sunim. Kucēna un kaķēna adoptācija ir bezmaksas.
“Mēs esam pateicīgi visiem cilvēkiem, kas no dienesta dzīvniekus adoptē un rūpējas par viņiem. Veterinārajā aptiekā Tirgotāju ielā un zooveikalā “Liepa” regulāri izliek mūsu sastādīto sarakstu, kurā rodama informācija par izolatorā esošajiem dzīvniekiem,” saka S.Ločmele.
“Slimos dzīvniekus gandrīz uzreiz esam iemidzinājuši. Trīs suņi ir atraduši jaunus saimniekus pagastos. Divi kaķi arī ir atraduši saimniekus, bet ar kaķiem ir visgrūtāk, jo tos nevienam nevajag. Mēs nestrādājam kā ātrās reaģēšanas brigāde – kā piezvana, tā brauc. Kad esam saņēmuši vairākus sūdzību zvanus, tad dodamies izbraukumā. Pretējā gadījumā nevaram veikt citus darbus – būtu tikai jāsēž un jāgaida telefona zvans. Alūksnē jau esam apzinājuši mājas, kur visvairāk ir klaiņojošu dzīvnieku,” klāsta S.Ločmele.
Viņa uzsver, ka reizēm Alūksnes iedzīvotāji neievēro pilsētas domes izdotos noteikumus par dzīvnieku reģistrēšanu un turēšanu, barojot klaiņojošus dzīvniekus. “Par šādiem gadījumiem ir jāziņo dienesta darbiniekiem. Zinām, ka kāda pensionēta Torņa ielas iedzīvotāja kaķiem krūmos ir iekārtojusi speciālu barotavu. Šādos gadījumos cilvēkam pilnībā vajadzētu uzņemties rūpes par dzīvnieku, turot viņu savā dzīvoklī, reģistrējot, vakcinējot, ne tikai pabarot,” uzsver S.Ločmele.
Savukārt no kādas Torņa ielas iedzīvotājas laikraksts uzzināja, ka vairāki cilvēki no daudzdzīvokļu mājām, ne tikai pensionētā kundze, rūpējas par klaiņojošajiem kaķiem un nes ēdamo uz speciāli ierīkoto barotavu krūmos. Šiem kaķiem ir apliktas arī kaklasiksnas. “Būtu jāsoda tie cilvēki, kas dzīvniekus pieradina un pēc tam pamet, nevis tos, kas rūpējas par klaiņojošiem kaķiem. Ja nebūtu šo kaķu, Torņa ielas daudzdzīvokļu māju pagrabus būtu apsēdušas peles un žurkas. Tagad mums ir pašiem savi sanitāri un nevajag žurkas indēt, jo tās izķer kaķi. Ir daudz cilvēku, kas nosoda mūsu rūpes par šiem nelaimīgajiem dzīvniekiem, bet labāk taču ir, ka par viņiem kāds rūpējas,” stāsta Torņa ielas iedzīvotāja.
