Šis bija pirmais gads, kad izbaudīju eksāmenu laiku, turklāt uzreiz divās mācību iestādēs: Alūksnes mūzikas skolā, kur absolvēju klavieru nodaļu, un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, kur beigšu 9.klasi. Iepriekš likās, ka eksāmenu laiks sagādās daudz rūpju un uztraukuma, bet tagad esmu sapratis, ka viss atkarīgs no tā, cik daudz darba esi ieguldījis iepriekšējos gados un kāds ir tavs mērķis. Man saņemt labu vērtējumu nebija mazsvarīgi, tomēr galvenais bija visu nokārtot.
Jau pēc pirmā eksāmena nonācu pie secinājuma, ka vienas dienas vai nakts laikā nevar iemācīties visa gada vielu. Vienīgais, ko tu vari, ir atkārtot jau iepriekš iemācīto. Tieši tāpēc eksāmenu laikā centos visu sabalansēt – izklaides un atpūtu ar gatavošanos pārbaudījumiem. Nozīme bija arī konsultācijām. Piemēram, angļu valodā mēs bijām izrisinājuši tik sarežģītus uzdevumus, ka eksāmenā apjuku, cik viss ir viegli: likās – tur noteikti jābūt kādam āķim, jo nevar būt tik vienkārši.
Katrā ziņā eksāmenu laiks man licis saprast iepriekš ieguldītā darba vērtību un to, kas man ir svarīgs. Sēžot mūzikas skolas izlaidumā, bija tāda forša sajūta, ka kaut kam beidzot ir pielikts punkts. Citi izlaidumos skumst un raud, bet man gribējās smaidīt un priecāties. Vienkārši pirms diviem gadiem sapratu, ka gribu pabeigt mūzikas skolu, tāpēc sāku pievērsties mācībām pamatīgāk, lai tas arī izdotos. Tagad varu teikt, ka savu mērķi esmu sasniedzis.
Vēl sapratu, ka vēlos turpināt mācības gan mūzikas skolā, gan ģimnāzijā. Ir bijis posms, kad nav gribējies mācīties nevienā, tomēr tagad, kad viss tuvojas finišam, apzinos, ka man kaut kā pietrūks, ja vairs neturpināšu. Iespējams, mūzikas skolā turpināšu mācīties tubu, lai varētu spēlēt orķestrī, un no jauna sākšu mācīties akordeonu. Savukārt ģimnāzijā kārtošu iestājeksāmenus. Ja tas izdosies, tad šis izlaidums būs tikai viena cēliena beigas, bet īstās atvadas no skolas notiks 12.klases beigās.
