Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs, kura misija ir pētīt kultūrvēsturisko mantojumu ar devīzi “Alūksne Latvijā un pasaulē”, 24.aprīlī atklāja Induļa Purena gleznu izstādi.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs, kura misija ir pētīt kultūrvēsturisko mantojumu ar devīzi “Alūksne Latvijā un pasaulē”, 24.aprīlī atklāja Induļa Purena gleznu izstādi.
Galvenais izstādes autors ir mākslinieks Gunārs Ozoliņš, kurš visu gadu sazinājās ar mākslinieku. Pagājušā gada nogalē I.Purens atzīmēja 80.dzimšanas dienu.
I.Purens no 1954. līdz 1964.gadam dzīvoja Alūksnē un strādāja Alūksnes kultūras namā par dekoratoru, taču pēc sirds aicinājuma viņš ir mākslinieks.
Plašākā izstāde bijusi Dzintaru izstāžu zālē 1983.gadā, tur varēja aplūkot piecdesmit darbus. Šoreiz pēc četrdesmit gadiem mākslinieks alūksniešiem un pilsētas viesiem piedāvā apskatīt 27 gleznas, kuras tapušas dažādos gados un gadalaikos.
Vispirms manu uzmanību piesaistīja glezna ar nosaukumu “Iela Alūksnē”, kura tapusi 1964.gadā. Tas ir laiks, kad mākslinieks pārtrauca darba gaitas mūsu pusē. Gleznas uzrunā ar mierīgo, iejūtīgo krāsu gammu. Tā ir sakārtota pasaule, kas liek paraudzīties mūsdienu reālajā dzīvē. Gleznā “Kūst sniegs”, “Pārplūdusi pļava”, “Ziemas rīts”, “Vasara”, “Ceļš”, “Ainava”, “Sēnes” – jūtama mākslinieka personība, viņa tiešums un prasme dzīvē lūkoties ar nosvērtu skatienu.
Pieļauju, ka I.Purens katru darbu ir radījis ar noteiktu mērķi. Kopumā izstāde aptver visus gadalaikus, sākot ar pavasari un beidzot ar ziemas rītu. Smeldzīga šķita glezna ar nosaukumu “Tuvojas salna”. Tā lika domāt par rudens salnām, kad tiek “nokosti” pēdējie ziedi. Arī mūža rudenī šī sajūta ir sāpīga, kad dvēsele tvīkst pēc vasaras un vēl ir liela vēlēšanās sevi apliecināt.
Ceru, ka Indulim Purenam vēl ilgi debesu zilgmē dziedās cīruļi un ļaus uzgleznot ne vienu vien dvēseli dziedinošu darbu, kur pasaule būs izkrāsota ar mīlestību.
