Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena (arī Ciešanu svētdiena) ir
diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā glābējs, ar godu un
slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Taču viņa
ceļš veda nevis uz troni, bet pie krusta.
Latvijā palmas neaug, to vietā baznīcā tiek svētīti
pūpoli, kas ir pirmie pavasara vēstneši un saules simbols. Tāpēc
latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu.
Pūpolsvētdiena tiek atzīmēta nedēļu pirms Lieldienām. Šajā
dienā viens otru per ar pūpolu zariem, jo ir ticējums, ka tad būšot
laba veselība visu gadu. Parasti tas, kurš pirmais pamostas, iet pērt
gulošos un skaita kādu no skaitāmpantiņiem – piemēram, “Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā, veselība iekšā!” vai “Apaļš kā pūpols, lunkans kā
žagars!”
Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus
ēdienus – zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti
viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis
gaļa.
Izrotā savu mājokli ar pūpoldekoriem arī tu. Nelielu dekoru izlasi iedvesmai var smelties no www.pinterest.com
