Šogad 26. februāris ir gavēņa sākuma diena, kurā daudzi
plāno ieviest kādas izmaiņas savā ikdienā – uzturā,
ieradumos, uzvedībā. Gavēņa laiku mēdz izmantot dažādiem
mērķiem – garīgai pieredzei, sevis pilnveidošanās nolūkos,
organisma attīrīšanai un sakārtošanai, rakstura rūdīšanai,
neveselīgu ieradumu atmešanai un daudz kam citam. Ieteikumos par
veselīgu un noderīgu gavēņa laiku daļās BENU Aptiekas
piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste
Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda
Ozoliņa.
Kāpēc gavēt un
kā tam sagatavoties?
Uztura speciāliste
uzsver – pirms sākt gavēt, vispirms sev ir godīgi jāatbild uz
jautājumiem: ko man nozīmē gavēnis? Vai es to saprotu un pieņemu,
jo esmu kristietis? Vai man apkārt teju visi gavē un es negribu būt
atšķirīgs, tāpēc vismaz pieklājības pēc šogad atteikšos no
bulciņām un gaļas? Vai gavēnis man ir nepieciešams tāpēc, ka
esmu noguris no ikdienas, man traucē kādi mani ieradumi (piemēram,
vīna glāze katru vakaru, saldumi, neveselīgs ēdiens, ilgstošs
interneta patēriņš u. tml.)? Tad, kad esi nolēmis, ka ir kaut
kas, ko vēlies gavēņa laikā mainīt, un esi to skaidri
noformulējis (kristiešiem šajā ziņā ir vienkāršāk),
pieraksti un atceries – “Es to gribu pats un daru pats priekš
sevis”. Ja gavēnis ir atteikšanās no kaut kā vai jaunu ieradumu
ieviešana – noformulē to sev skaidri un dari!
Latviešiem jau
izsenis gadalaiki ir noteikuši ēšanas ritmu – Ziemas saulgriežos
kārtīgi ēdām un tālāk ēdienkarti noteica apstākļi. Šis
sanāca tukšais laiks dabā – ir sagatavotie krājumi, bet nekas
vēl neaug… Savukārt mūsdienās situācija ir citādākā –
viss ir pieejams. Tādēļ L.Sondore uzskata, ka mūsdienu cilvēkam
gavēnis ir nepieciešams vēl vairāk nekā līdz šim. Mēs esam
tehnoloģiju varā, nesaprotam sevi, savas attiecības, esam stresoru
ietekmē, esam citiem, bet ne sev, esam raduši visu savu dzīvi
dalīt ar citiem. Gavēnis var palīdzēt mums vismaz nedaudz
sakārtot sevi, pamainīt kaut ko mūsu steidzīgajā ikdienā.
No kā
atteikties?
Visbiežāk gavēņa
laikā cilvēki atsakās no kaut kā, kas pašiem visvairāk traucē.
No pārtikas produktiem visbiežāk tā ir gaļa, zivis, saldumi,
cukurs, alkohols, ātrās uzkodas. Taču kādam tā var būt arī
atteikšanās no smēķēšanas, pārāk ilga ekrānlaika un citiem
neveselīgiem ieradumiem.
Būtiski, ka gavēnis
ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu savus ieradumus mainīt, un
varam to izmantot savā labā. Ja jūti, ka vēlies mainīt ēšanas
paradumus, būt veselīgāks – vienojies pats ar sevi, pieraksti
idejas, plānus un ķeries pie to īstenošanas. Turklāt rakstīt
būtu ieteicams katru dienu – vismaz nelielu atskaiti par to, kā
dienā ir gājis, kas izdevās, kādas bija sajūtas un varbūt –
kur sanāca „norauties”, nespējot atturēties no kāda aizliegtā
našķa vai nesavaldot negatīvas emocijas. Reizēm var sanākt
pierakstīt “Es vienkārši šodien netiku galā ar sevi… to
atzīstu un nešaustu sevi par to. Rīt ir jauna diena, un tā būs
labāka!” – no tā nav jābaidās un jākautrējas.
Kam gavēt nav
ieteicams?
Vispirms gavēt nav
ieteicams un nav jēgas tiem, kuri nesaprot gavēņa jēgu un ievēro
gavēni tikai tāpēc, ka tā dara citi. Tāpat noteikti nevajadzētu
gavēt bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām
un senioriem. Turklāt, ja plāno nopietnas izmaiņas ierastajā
ikdienas ēdienkartē, vispirms par to ir jāinformē savs ģimenes
ārsts. Taču kopumā, ja gavēņa laikā atteiksies no bulciņām,
saldumiem un sliktas kvalitātes ēdiena, tas veselībai būs tikai
ieguvums.
Vai
nemocīs bezspēks?
Dzirdot
vārdu “gavēnis”, reizēm iedomājamies badu, nemieru, bezspēku.
Kā piedalīties gavēnī, nekaitējot savai veselībai un nejūtoties
slikti? Uztura speciāliste skaidro – ja ēdienkarte tiek plānota,
ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, tad arī, atsakoties no
kāda ēdiena, nekas slikts nevar notikt. Taču, ja pēkšņi sāksim
izslēgt daudzus svarīgas uzturvielas saturošus produktus –
olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus, labos taukus, saknes –, tad
gan jutīsimies badā, nīgri, būs aizcietējumi, sāpēs galva un
var parādīties daudzas citas problēmas. Tāpēc gavēšana ir
jāveic prātīgi, nekaitējot savam organismam.
Gavēņa
ieguvumi
40
dienas ir pietiekams laiks, lai kaut ko uzsāktu un pie tā sāktu
pierast. Kaut vai, piemēram, katru vakaru sociālo tīklu vietā
lasīt grāmatas. Var sākt iet uz sporta zāli, nūjot, varbūt
iemācīties dziedāt vai vienkārši apņemties ik vakaru vai rītu
būt pāris minūtes ar sevi, savām domām. Var iemācīties
nepirkt neveselīgu pārtiku, neļauties mirkļa kārdinājumam, jo
“šoreiz jau var…”. Jāatceras, ka gavēnis ir vienošanās
pašam ar sevi. Tas ir laiks, kad mēs varam vismaz mēģināt mainīt
tās lietas, kas mums ikdienā traucē. Protams, jāsaprot, kas būs
pēc gavēņa – 40 dienas neēdīsi saldumus un gaidīsi brīdi,
kad varēs atkal tos pieēsties? Šādā gadījumā – kāda tam ir
jēga? Taču, ja esi ieguvis pieredzi, izdarījis secinājumus –
tas ir liels ieguvums! Iespējams, kāds vienkārši jutīsies labāk,
būs kvalitatīvāks miegs, veselīgāka sejas āda, un tas jau ir
labs rezultāts. Tāpat ļoti vērtīgi ir pēc gavēņa pārskatīt
savas piezīmes un izdarīt secinājumus.
Ieteikumi
gardai, sabalansētai ēdienreizei gavēņa laikā
Lai
arī gavēņa laikā varētu izbaudīt ēdienu, izmanto garšvielas
un mācies gatavot! Tā ir vesela garšu un iespēju pasaule! Pat
visvienkāršākais gavēņa ēdiens, piemēram, miežu putra, var
būt interesants – ar sēnēm, riekstiem, žāvētiem augļiem un
citām variācijām. Ēdienam nav jābūt nedz dārgam, nedz
nevainojami precīzi pagatavotam. Izmanto savu fantāziju un meklē
iedvesmas receptēs, kā veselīgi un gardi pagatavot, piemēram,
graudus un saknes! Varbūt kādam tieši šis ir laiks atklāt
cepeškrāsnī ceptas bietes, selerijas, kāļus , rāceņus…
Sarīvēt rutku vai izmēģināt vēl kādu zināmu, bet sen
neizmantotu recepti?
Noderēs
arī ēšanas plāna sastādīšana. Piemēram, kurās dienās no
rīta būs putra, kāda un ar ko? Kad ēdīsi piena produktus un kad
graudus, zivis? Ja ēd gaļu – cik reižu nedēļā un kā to
pagatavosi? Sākumā var šķist grūti to visu saplānot, bet, kad
ir izveidojusies sistēma, ir viegli. Palīdzēs arī iepirkšanās
bez iepakojuma veikaliņos – tur var nosvērt tieši tik, cik spēj
apēst un cik nepieciešam. Šis ir laiks, kad mums ir jābūt
atbildīgiem par pārtiku – ir jāapēd nopirktais, pārtiku nav
jāmet ārā! Un tā pamatā ir plānošana!
Ko
darīt pēc gavēņa?
Iespējams,
ka, ja gavēņa laikā būsi atteicies no saldumiem ikdienā, tos
vairs īsti negribēsi. Varbūt sapratīsi, ka ēdieni, no kuriem
atteicies kā no traucējošiem, tev nemaz nav ikdienā vajadzīgi.
Ja tomēr tos atsāc lietot – piemēram, ja gavēņa laikā neēdi
gaļu, tad pēc tam, atsākot to ēst, nesāc ar lieliem daudzumiem
un ļoti treknu gaļu. Atsāc ar mazām porcijām – tas attiecas uz
visu, ne tikai gaļu.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas
farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – gavēnis ir attīrīšanās
laiks gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Ja esi nolēmis šo laiku
izmantot, lai sakārtotu savu ēdienkarti un attīrītu organismu,
talkā var nākt dabīgie uztura bagātinātaji un zāļu tējas
organisma attīrīšanai, kā arī homeopātiskā detoksikācija, kas
prasa disciplinētību un regularitāti, bet uzrāda ļoti labus
rezultātus. Dabīgie uztura bagātinātāji uzlabo kuņģa un zarnu
trakta darbību, tādejādi ne tikai attīra organismu, bet veicina
vispārējo veselību.
Svarīgi ir
attīrīties arī garīgi, sasniegt savu sen aizmirstu sapni,
atgriezties pie hobijiem, kas sagādāja prieku, būt kopā ar
ģimeni, ne tikai sēžot pie TV ekrāna, bet arī aktīvi sportojot
vai pastaigājoties pa tuvāko parku. Mūsdienās aktuāli un vērtīgi
šajā laikā ir apdomāt un ierobežot viedierīču lietošanu.
Varbūt tas ir laiks, kad censties tās lietot mazāk, bet vairāk
uzturēties svaigā gaisā, baudot dabas mošanos pēc ziemas un
pavasara ierašanos…
