Teju puse (46 %) Latvijas ģimeņu ievēro kopā sanākšanas
tradīcijas, tiekoties pie svētku galda gan dzimšanas dienās, gan
ikgadējos svētkos – Ziemassvētkos, Lieldienās, Valsts svētkos
utt., liecina “Latvijas Maiznieks” aptauja, kas organizēta
sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”. Savukārt katra trešā
ģimene (36 %) kopīgi satiekas vairākas reizes gadā, bet 8 %
ģimeņu – vismaz reizi gadā.
Tikmēr katrai desmitajai (9 %) ģimenei nav kopā sanākšanas
tradīciju.
“Garšīgiem ēdieniem klāts galds ar maizīti goda vietā ir
neatņemama svētku sastāvdaļa, un latvieši tradicionāli bijuši
lieli svētku svinētāji. Tomēr tehnoloģiju laikmetā arvien
biežāk runā par vientulības fenomenu, to, ka cilvēki arvien
retāk pavada laiku kopā. Nolēmām to pārbaudīt aptaujā, un
redzam, ka desmitajai daļai ģimeņu nav vai ir izskaustas šādas
kopā sanākšanas tradīcijas. Vēlamies aicināt ikvienu
neaizmirst, cik būtiskas ir šādas kopā sanākšanas reizes, un
varbūt sagādāt pārsteigumu, negaidīti apciemojot kādu sen
neredzētu tuvinieku,” saka “Latvijas Maiznieks” valdes
loceklis Māris Daude.
Aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas pagatavot
maltīti mājās: 74 % aptaujāto atzīst, ka mājās ēdienu gatavo
katru dienu. Tikmēr katrs piektais (20 %) mājās gatavo pāris
reizes nedēļā.
Sievietes mājās šmorē biežāk – dāmu vidū katru dienu
mājās gatavo 77 %, taču kungi neatpaliek – vīriešu vidū ik
dienu mājās maltīti pagatavo 69 %.
Latvijas iedzīvotāji arī labprāt ietur maltīti ģimenes lokā:
atbilstoši aptaujas datiem 45 % to dara katru dienu, 24 % – pāris
reizes nedēļā, 18 % – pāris reizes mēnesī.
Aptauja tika organizēta tiešsaistē, šā
gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 500 iedzīvotājus 18 –
74 gadu vecumā. To veica pētījumu centrs “Norstat” pēc
“Latvijas Maiznieks” pasūtījuma.
