Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju nespēj noteikt olas
ražotājvalsti pēc tās marķējuma, liecina pētījumu kompānijas “Norstat
Latvija” veiktā Latvijas Olu ražotāju asociācijas Latvijas iedzīvotāju
aptauja.
Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā,
pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu
informāciju no šī koda ir iespējams iegūt, bet pārējai sabiedrības daļai
šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka
pirmais koda cipars norāda olas izmēru. Tas liecina, ka liela daļa
iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar
vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus.
Veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka 69% iedzīvotāju ir būtiski, lai
produkts atbilstu Eiropas Savienības nodrošinātajiem pārtikas
kvalitātes standartiem. Ar ļoti kvalitatīviem lauksaimniecības
produktiem (olas, piens, gaļa) tiek asociētas tādas valstis kā Latvija,
Zviedrija, Norvēģija, kā arī Lietuva, savukārt kā ļoti nekvalitatīvu
lauksaimniecības produktu ražotājvalstis visbiežāk tiek norādītas
Polija, Ukraina un ASV.
Latvijas Olu ražotāju asociācija sākusi iniciatīvu “Atpazīsti
Latvijas olas”, lai informētu Latvijas iedzīvotājus par olu marķējuma
nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas. “Pēdējā laikā
aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas
iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var pamanīt divas lietas. Pirmkārt –
lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām,
un satraucoši, bet iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens
diemžēl nerunā,” uzsvēra Latvijas Olu ražotāju asociācijas
izpilddirektore Anna Ērliha. atgādinot, ka lielveikalos ar privāto preču
zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī
valstīm ārpus ES.
Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu
iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija
sākusi iniciatīvu “Atpazīsti Latvijas olas”, kuras ietvaros asociācija
un asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā
marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā,
izvēloties olas veikalos.
“Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo
mūsu Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras
pārbaudes visās ražotnēs. Šāda situācija diemžēl nav visās valstīs, no
kurām Latvijas tirgū tiek ievestas olas. Attiecībā uz olām, kas ražotas
valstīs, kuras nav ES, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes
uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču
zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits
jautājums,” teica Ērliha.
Uzņēmuma “Alūksnes putnu ferma”
valdes loceklis Hermanis Dovgijs piebilda, ka visās Eiropas valstīs
patērētāji izvēlas pārsvarā vietējās izcelsmes produktus, turklāt ir
dažas valstis, kur nav iespējams veikalā pārdot citā valstī saražoto
produkciju, jo pircēji ir noskaņoti ļoti patriotiski. Pēc viņa teiktā
Latvijā vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt augstākos ražošanas
standartus. Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība par to,
lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un
drošs lietošanai uzturā un ražotāji to ir panākuši ar rūpīgu un
atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos.
Asociācijā atgādina, ka pirmais cipars olas marķējumā norāda
dējējvistu turēšanas metodi, un nulle nozīmē brīvos turēšanas apstākļos
bioloģiskajā saimniecībā dētas olas, viens – brīvas turēšanas apstākļos
dētas olas, divi – kūtī dētas olas, bet trīs – sprostos dētas olas.
Tikmēr burtu kombinācija – LV, PL, LT – nozīmē olu izcelsmes valsti, bet
ciparu kombinācija – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) piešķirto
identifikācijas numuru.
Aptauja veikusi pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, kopumā tiešsaistē aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus.
Latvijas Olu ražotāju asociācija dibināta 2006.gadā. Tās mērķis ir
pārstāvēt Latvijas olu ražotājus attiecībās ar Latvijas valsts
institūcijām, ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un
privāto tiesību subjektiem, piedalīties putnkopības nozari
reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā, veicināt labas
ražošanas prakses un “Codex Alimentarius” ievešanu putnkopības
uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites
uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju
izskaušanu putnkopības uzņēmumos.
