Aprīļa beigās Alūksnē sabiedriskā organizācija “Alūksnes novada jauniešu veselības kustība” organizēs plašu izglītojošu kampaņu par drošu darbu ārzemēs, kurā varēs iesaistīties ikviens interesents.
Aprīļa beigās Alūksnē sabiedriskā organizācija “Alūksnes novada jauniešu veselības kustība” organizēs plašu izglītojošu kampaņu par drošu darbu ārzemēs, kurā varēs iesaistīties ikviens interesents.
Tās laikā izvietos informatīvus plakātus, kā arī veiks pētniecisku darbu, lai noskaidrotu cilvēku zināšanas par drošību, dodoties peļņā uz ārzemēm. Pašlaik Latvijā realizē projekta “Par tavu drošību darbam ārzemēs” trešo posmu, kā ietvaros arī organizē šo kampaņu.
“Uzskatu, ka jauniešu veselības kustība var sniegt lielu ieguldījumu cilvēku izglītošanā par drošu darbu ārzemēs. Tāpēc vēlamies izveidot speciālu informācijas centru. Tur varētu nākt ikviens interesents. Katram indivīdam būs personas lietu fails, ko varēs izmantot gadījumā, ja peļņas tīkotājam ārzemēs radīsies problēmas. No tā arī varēs veidot datu bāzi, cik jauniešu atgriežas un cik- nē,” stāsta sabiedriskās organizācijas “Alūksnes novada jauniešu veselības kustība” vadītājs Mārtiņš Vāgners. Viņš cer drīzumā atrast telpas centram.
No septembra arī rajona skolās būs semināri par drošu darbu ārzemēs. “Izglītosim vietējo pašvaldību darbiniekus. Rādīsim dokumentālu filmu, kur pieredzē dalās daudzi cilvēki, kas paši cietuši no krāpšanas,” saka M. Vāgners.
Viņš uzsver, ka šāda kampaņa ir nepieciešama, jo ir daudz cilvēku, kas nezināšanas dēļ ārzemēs nokļūst nelaimē. “Pase ir indivīda priekšrocība, tāpēc to nedrīkst izlaist no rokām pat uz robežas. Bieži to aizmirst. Ir dzirdēti gadījumi, ka jaunais darba devējs iestāsta cilvēkiem, lai viņi atdod pases pirms muitas šķērsošanas, jo tad būšot vieglāk nokārtot dokumentus. Otrā valstī viņš paziņo, ka policija ir uzpirkta un nav vērts pretoties. Cilvēki nezina, ka tā ir tikai iebiedēšana, jo policija nav uzpirkta, tāpēc vajag droši vērsties tuvākajā iecirknī vai vēstniecībā,” norāda M. Vāgners.
Viņš atzīst, ka pēc dzirdētas sarunas autobusā ir secinājis, ka noteikti būs jāviesojas Apes arodvidusskolā, jo tur ir vairāki jaunieši, kam ir doma pēc skolas absolvēšanas doties peļņā uz citām zemēm. “Domāju, ka cilvēku interese par drošību ārzemēs būs liela. Mēs nerekomendēsim nebraukt, bet gan darīt to droši un pareizi,” apgalvo M. Vāgners.
Fakti
Cilvēku tirdzniecības apgrozījums pasaulē ir septiņi biljoni ASV dolāru gadā.
Visvairāk peļņā uz ārzemēm dodas Taizemes, Vjetnamas, Ukrainas, Čehijas, Korejas, Malaizijas, Latvijas, Ungārijas, Polijas, Brazīlijas un Hondurasas valsts iedzīvotāji.
Visbīstamākās valstis, kur braukt strādāt, ir Ukraina, Armēnija, Rumānija, Bulgārija, Indija un Bangladeša, jo tur cilvēku tirdzniecība ir plaši attīstīta.
Vācija ir Eiropas valsts, kur nonāk visvairāk pārdoto sieviešu.
Cilvēku tirgotāju mērķauditorija ir sievietes, bērni, invalīdi un vīrieši. Invalīdus un bērnus sūta ubagot, bet vīriešus un sievietes pārdod seksa industrijai.
